Aprīlis 8., 2008
smille | 17:31 (1) Zinātniski pētnieciska attieksme palīdz distancēties no otra dzēlībām/uzbraucieniem, ja piefiksē, ka iemesls ir stress un kā otrs ar to spēj/nespēj tikt galā. Un pavērot kā es pati izturos dažādās situācijās. Darba produktivitāti tas katrā ziņā uzlabo, bet šodien vienalga būs jāpasēž, jo novērtēšana ir joma, kur man vēl augt un mācīties.
(2) Redzēs kā būs ar LU biologu mācībām. Noteiktības nekādas, par nākamā gada kursiem neko noskaidrot vēl nevar un tas mani kaitina. Viens gados jaunāks pasniedzējs gan teicās, ka arī uz akadēmisko gadu skaitu maģistriem skatoties caur pirkstiem. Man gan tas drošību nerada (jo kautkāda sistēma taču LU ir), bet jebkurā gadījumā - vienu gadu paņemt man nav jēgas nekādas, tad es atgrieztos uz tiem kursiem, kurus jau esmu paņēmusi. Piektdien būs jāiet runāt, ko var darīt - man vajag noteiktību, lai varu saplānot slodzi un izmaksas.
(3) Jāatrod sev vairāk izkustēšanās iespējas/vajadzības ārpus mājās, citādi es lielāko dienas daļu pavadu viena pati. Ne tik daudz, ka trūktu ar ko parunāties, cik prasās citu vidi. Esmu gan jau arī sākusi domāt par sienu pārkrāsošanu : ) dikti gribas vienu sienu brūnu.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |