|
Augusts 5., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) smille | 11:44
Pārdomas par to, kā rodas aprunāšana/klačošanās:
Ir tev draudzene/paziņa/kaimiņiene, kura ir ļoti jauks un visādi citādi foršs cilvēks, izņemot kautko, ko tavuprāt viņa dara galīgi garām. Tā kā tu uzskati, ka tev nav jājaucas viņas dzīvē un vēl jo vairāk jāaizrāda/jāmāca, kā ko vajadzētu/nevajadzēt darīt, tu viņai neko nesaki. Bet tā lieta kaitina, un parunāt gribas, tādēļ saki to citai draudzenei/paziņai/kaimiņiem, kuru varbūt tas interesē, bet varbūt pat nē. Ja vēl tas stāsts aiziet tālāk nedaudz pārprasts un pārmainīts, tad jau rodas baumas.. un tas viss bez nekāda ļauna nolūka.
Morāle: Ja kas nepatīk - saki tam cilvēkam, uz kuru tas attiecas, vai arī nesaki nevienam (vismaz nevienam, kas šo cilvēku pazīst, vai arī neminot konkrētu vārdu).
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |