|
Aprīlis 22., 2013
10:15
Vakar vakarā, barojot bērnu, pazaudēju paniskās bailes no nāves. Nu tā, sēdēju un domāju par to, ka visi mirst un es arī miršu un vairs nebija tās smacējošās sajūtas, kas neatlaiž, bet kuru nav iespējams nodefinēt un tādā veidā nolikt plauktiņā. Tagad viņa pati kautkur iekategorizējās sajūtās un norima. Godīgi sakot - kā akmens no kakla novēlās.
|
21:16
Šausmīiiiiiiiiiigi negribas taisīt to gaļu, bet kur ta likšos. Rīt skoliņa, nebūs kad.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |