|
Marts 23., 2012
09:07 - uz saniem
No muguras pati paveelaas uz saaniem (nosaciti stabili, diivana mala drusku trauceja).
Labi ka vateta sega jau atvesta.
|
13:35 - Spēlējas ar rociņām savā nodabā
Tā kā meita pati ēda netipiski ilgi (2x mainīju pamperi), tad sarunāju, ka paspēlēsies pati, kamēr es paēdīšu. Laikam izdevās - tak lielais atklājums ir pašas rokas un šodien arī vāvuļo dikti daudz. Sēžu klusiņām pie galda un kūstu. Un ik pa brīdim palīdzu atrast lupatiņu, kas palaista vaļā aiz galvas : ) Un protams var pētīt karti, izmantojot ka neviens neliedz liekt galvu drusku atpakaļ :D
|
13:39
str, es tak aizmirsu tev iedot lāci, lai vieglāk saprast izmērus. Es līdz vakaram tad uzzīmēšu lāci ar izmēriem un nosūtīšu. Jo nevar jau zināt vai adījumam 68 ir jau ar rezervi, jo vienmēr pa virsu velkams, vai nē (un tad vajadzētu nākamo izmēru).
|
15:54 - Mannā ar piedevām
Mannā putra ar banānu (ļoti liels) un trim sakapātiem valriekstiem. Daudz un karsta, tagad dziest.
Aizmirsu, ka nopirku arī kukurūzas putraimus.
|
18:50
Vakarnakt sapnī man piedzima bērniņš. Noskaņa - balta gaisma un bez sāpēm. Šķiet puisītis, bet to vairs neatceros. Atceros tikai to ka jutu un reizē arī redzēju tieši piedzimšanu. Ļoti, ļoti skaisti.
Twiterī man uzskrēja virsū info par dabiskām dzemdībām/mājdzemdībām un kārtējo reizi jāatgādina sev, ka ar meitu es darīju visu tik labi, cik vien varēju. Un ja es kautko neizdarīju, tad tam bija iemesls. Tas pats, kāpēc es tā arī nespēju nevienam pateikt "esmu stāvoklī".
Pirms pāris nedēļā vienā blogā lasīju domu, ka pēc pirmā bērna sievietes grib dzemdēt vēlreiz, lai labāk saprastu kas īsti notika. Man tiešām tā ir.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |