|
Novembris 29., 2010
16:59
Traka diena darbā, tikko esmu elpu atvilkusi. Pa vidam gan aizskrēju arī pie ārsata - esmu no sirds pateicīga, ka man ir mana ģimenes daktere. Viņa man atbildēja uz jautājumu, kuru nemaz neuzdevu, jo nebiju pārliecināta vai un kāpēc. Viņa man uzdeva visus tos jautājumus, par kuriem es pati gruzos. Un viņa iedeva man telefonu, kur piezvanīt.
|
20:27
Mājās, spēka nav un kājas salst.. te nu bija pozitīvisms..
|
20:50
šodien sapratu, ka gribu divas lietas vienlaicīgi - pažēloties, ka sāp un grūti un lepoties, ka ar visu lieliski tieku galā. Man pēdējās stundas laikā ir miljons domas pa galvu izskrējušas, bet tik ātri tās nevar pat noķert, kur nu vēl pierakstīt.
|
21:24
mēs ejam, mēs ejam, pa kalniem un pa lejām
tāpat mans noskaņojums - šobrīd nekam nav spēka, nekam nav jēgas
|
23:10
Aizgaaju guleet pirms stundas. Taas stundas laikaa esmu atkal miljons domas izdomaajusi, bet ne aizmigusi. Gulju un nemiegu ciet nepakam. Bet kaa pieceljos taa miega maakonis gaazhas virsuu. Es esmu satraukta par telefonu kas man blocinjaa pierakstiits. Un ka tik nesagribas eest!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |