|
Novembris 22., 2010
11:02
Kautkas rādāms ir, ir pat tīri smuki, bet šķiet ka par maz. Vēl 2h ir laika, patiesībā daudz var sataisīt, bet bail uz kādu mazu sūdu uzķerties un iestrēgt : )
|
13:19
Nevaru izdomāt, cikos sākt kustēties. Laikam tagad.
Un vakarā tomēr, tomēr vajadzēs pasēdēt, jo citādi nebūs miera kaut arī trīs plāna punkti ir.
|
15:12
Sajaucu sanāksmju laikus, tas, ko domāju šodien, būs rīt (bet labi, ka ne tajā pašā laikā kad demo klientam).
Un tagad, kad man teorētiski ir laiks, lai smuki sagatavotos rītdienai, man ir iestājies koncentrācijas trūkums. Jo cēlos šodien speciāli agrāk, lai jau 8os būtu darbā, pusdienas neēdu, jo taisījos iet ātrāk prom, un tagad, tagad tāda nekāda sēžu un gaidu, kad daži gļukani softi norefreshos labojumus. Nu labi, softs nav gļukains, viņš vienkārši nav īsti piemērots attālinātam darbam.
Bet man jāsaņemas, jāsaņemas rītdienai sataisīt smukākas atskaites, lai ir ne tikai ciparu nesakritību meklēšana, bet arī uhhh un ahhhhh. Drusku sajūta, ka neesmu visu, ko vajadzēja, izdarījusi. Nelāga sajūta. Un lai cik tas nebūtu jokaini - dēļ tās es dažkārt iestrēgstu uz nekā prātīga nedarīšanu. Bet vajadzētu tak būt otrādi, no loģikas viedokļa tai būtu jābūt motivējošai sajūtai.
Un rakstu es tagad tāpēc, lai izrakstītu un ķertos atpakaļ pie darbiem. Ierobežojot cibošanu, browsēšanu un skaipošanu, produktivitāti var uzlabot diezgan ievērojami. Tā ka valsts iestādēs ierobežojumiem viennozīmīgi ir jēga (protams, ja tas nerada situāciju, kad darbinieks vnk sēž un ada, jo darāmo ir izdarījis, bet darba laiks jāatsēž : D)
|
18:18
Šitam projektam ir slikta sanāksmju plānošanas karma - nekādi neizdodas jēdzīgi saplānot punktus, vienmēr vairāk ir lielie virzieni un tad kā nu sanāk. No otras puses - klients ar tāds peldošs un nekonkrēts, jāpielāgojas :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |