|
Februāris 9., 2009
08:21
Kaifoju par tīru un kārtīgu māju. Izsūkta, izslaucīta, izmazgāta un kārtīga. Sajūta, ka vairāk vietas un gaisa. Un arī piecelties vieglāk.
Kārtoju vakar koridori, savu sīkumu lādīti, un aizdomājos, kāpēc es nevaru izsviest ārā visas vecās ēnas un nopirkt/sakombinēt vienu ArtDeco komplektu, kur būtu tieši man vajadzīgie toņi. Es vienmēr tādu esmu gribējusi, bet nespēju izmest ārā zilo toņu Isa Dora, kuru pirku vēl vidusskolas laikā par toreiz milzīgu naudu, vai māsas dāvināto/atdoto Clinique komplektu ar rozā toņiem, vai mazo zaļo bundulīti, kuram ir perfekta krāsa, vai vientuļās Art Deco ēniņas (arī vidusskolas atmiņas, lai gan šīs nu jau pirktas vēlāk), vai arī foršās krēmveida ēnas, kuras var uzsmērēt ar pirksta galu. Nu nevaru izmest, tāpēc man vienas kastītes vietā stāv kādas piecas, kuras lietoju varbūt reizi nedēļā vai retāk.
|
11:45
Man drusku nepatīk nākt uz darbu, jo mums ir stūlbs ofiss. Loga reāli nav (jo aiz viņa ir siena), gaisa nav un pie tam ir auksts.
|
19:39
No rīta biju plānojusi pastrādāt mājās, bet "izsauca" mani uz nedeļas darbu plānošanu. Vispār piefiksēju, ka pirmdienās gribās labāk palikt mājās, jo pirmdienās uz darbu nāk arī streessss... Esmu iemācījusies ātrāk pateikt, kas man nepatik un aizfutbolēt uzbraucienus/stressu atpakaļ, bet neesmu vēl iemācījusies saglabāt tādu īstu mieru. Lai vai kā, drbā nekādi nestrādājās, jo gribējās uz mājām.
Attiecībā uz gudro puiku esmu sapratusi, ka būs vien jāpārkāpj sev pāri jābūt "naglai pakaļā" tik ilgi, kamēr būs izdarīts pilnīgi viss, jo savādāk viss notiek ļoti lēnu. Novērojums ir sekojošs - iedod cilvēkam darbu, viņš noklausās un sāk browsēties internetu. Ja uzprasa, cik daudz laika viņam vēl vajadzēs, atbild, ka vēl kādu laiciņu, citreiz sāk ķerties klāt, citreiz nē. Ja ir pabeidzis, tad neko nesaka un arī sāk browsēties. Vispār atbildes ir lielākoties viens vārds - jā, nē, nezinu (uz jautājumu "kad"), varbūt. Toties tad, kad dara, tad izdara ātri un labi.
Nu ko, neviens jau neteica, ka būs viegli..
|
21:56
Izsūcu datoru:
a) tagad strādāju gandrīz klusumā
b) milzīgs pārsteigums, cik daudz klaviatūrā matu! sākumā pat domāju, ka putekļsūcējs kautko ārā pūš, nevis iekšā velk :D
|
22:08 - Mana politiskā trauma
Pirms kādiem 8 gadiem biju aizgājusi uz Rīgas domes sēdi. Gāju bez noteikta mērķa, kompānijas pēc līdzi vienam draugam juristam, kuram šāds apmeklējums šķiet bija kāda kursa sastāvdaļa/rekomendācija. Nekādu īpaši skaļu lēmumu dienas kārtībā nebija, vienkārša parasta domes sēde. Pirmais, kas mani pārsteidza, bija troksnis, kas valdīja zālē, priekšlikumu izklāstīšanas laikā (t.i. tad, kad priekšā kāds no dominiekiem izklāsta projektu, par kuru pēc tam ir diskusija un tad balsojums). Itkā visi cilvēki pieauguši un principā jau gados, bet cieņas pret runātāju nebija nekādas, staigāja iekšā un ārā ar iepirkumu maisiņiem un troksnis drusku pieklusa tikai tad, kad sēdes vadītāja lūdza vismaz pirmajās rindās sēdošos pieklust. Bet ne par to. Atmiņā daudz spilgtāk palicis viens projekts, kurš bija viens no retajiem, par kuru radās diskusija. Priekšlikums bija par telpu ilgtermiņa īri, kur ziņotājs izklāstīja priekšlikumu izīrēt domei piederošu īpašumu, stāstīja kādās komisijās izskatīts, ka arī finanšu komisija priekšlikumu un īres maksu ir akceptējusi, nepieciešams tikai balsojums. Par šo priekšlikumu bija vairāki jautājumi un vairākkārt atbildē tika uzsvērts, ka komisijas visu ir apstiprinājušas. Un tad piecēlās viens vīrs un teica tā - "Kā jums nav kauna melot! Es esmu tas un tas, es esmu finanšu komisijas vadītājs, šis priekšlikums ne tikai nav akceptēts, tas nekad nav skatīts mūsu komisijā!" Diemžēl es neatceros atbildi, bet balsojums gan bija negatīvs (bija arī tādi, kas balsoja par, bet vairums bija pret).
Es vēl aizvien tā īsti nespēju aptvert, kā var domes deputāts iet un visas domes priekšā tik primitīvi melot. Un gan jau pēc tam turpināt darbu. Blakus tiem visiem cilvēkiem, kam melojis.
Otra ne pārāk pozitīvā pieredze bija tāpat pirms 8 vai 9 gadiem vasaras prakses laikā, kad mums, divām studentēm uzdeva rakstīt kautkādu plānu (ka tik ne attīstības plāna kādu daļu). Nekādu kontaktu, iespēju izmantot Rīgas domes resursus nebija (visi atvaļinājumos), tad nu meklējām informāciju publiski pieejamos resursos un bibliotēkās. Un meklējot info, atradām arī Rīgas domes budžetus, kur par šī darba veikšanu, konkrētais departaments naudiņu jau bija saņēmis 3 gadus, tikai tapis nekas nebija. Par laimi tā prakse bija tikai 3 vai 4 nedēļas, tā ka neko jēdzīgu nepaspējām uzrakstīt, citādi vēl būtu atbildība par Rīgas attīstību :P
|
|
|
|