|
Janvāris 20., 2009
15:13
Man šķiet, ka tas, kas mani biedē ir izvēle. Ikdienā man tīri labi patīk darīt to, ko es daru, bet man ir bail, ka tas ir tikai tāds pašapmāns. Jo ikdienā es neesmu apmierināta ar savu dzīvi, ar sevi, savu uzvedību, savu noskaņojumu, valdošajām emocijām. Es meklēju visādus iemeslus un vainas, bet īstais iemesls ir manī. Es izdarīju izvēli pirms pusotra gada, jo saskatīju nenovērtējamu iespēju. Šajā sfērā šī ir labākā darbavieta, bet jautājums ir par sfēru. Pat ne par sfēru, bet par dzīvi un lielajiem lēmumiem.
p.s. pārdomu iemesls ir tāds, ka rīt man ir jāvada apmācības, plāns galvā man ir, bet materiāli gatavi nav. un manī nav ne mazākās degsmes viņus taisīt. visu daru ar lielu piespiešanos.
|
20:59
Es pat tagad pamanos iekrist internetā. Varbūt galvenā problēma ir tā, ka zinu, ka vienalga visu izdarīšu labi?
|
21:17
Visu dienu sēžot darbā, vakarā uznāk milzīga vēlme izmazgāt zobus. Būs jāievieš no jauna "darba atvilkne".
|
22:25
ha, varbūt es šujos tāpēc, ka ir uzradušās nostaļģiskas atmiņas par laimīgāko laiku manā dzīvē, kas nu jau ir pagājis. Un lai cik dīvaini nebūtu, tas ir saistīts ar mācīšanos biologos - prakse Kolkā un otrā kursa sākums, kad nestrādāju un tikai mācījos - nevis Itālijas brauciens.
Bet es gribu būt laimīga tagad, šodien, šobrīd! Es to gribu, es to iemācīšos, es tāda būšu!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |