Septembris 4., 2008


00:00
Tikko gribēju sludināt, ka atdodu strādājošu Raidotehnikas pastiprinātāju ar mazpadsmit gadu stāžu. Komplektā nāk līdzi vads līdz kontaktam, vadi, kurus var piespraust tumbām (katrs man šķiet ~ 10m) un ienākošais vads mp3 pleijerim vai datoram (t.i. var piespraust datoru un laist muziciņu caur pastiprinātāju).

Ir šādas tādas vecuma īpatnības, t.i. niķojas skaļuma poga - dažās pozīcijās čerkst, un laiku pa laikam skaņa paliek ļoti klusa, bet abas šīs problēmas var apiet (pastiprinātāja skaļumu parasti turēju vienā pozīcijā un regulēju no datora, ja skaņa pazūd, tad jānospiež viena podziņa un viņa atgriežas).

Bet piedāvājums šobrīd nav aktīvs, man ir jānoskaidro, kā mums kurš platinieks strādā, un, ja otrs nestrādā, tad šis pastiprinātājs jāpiejūdz platiniekam un viss.

(ir doma)

09:39
Kad dzīvoju viena, man nebija problēmu rakstīt par to, ka esmu laimīga. Par to, ka pamodos no rīta un pirmā doma bija - cik es esmu laimīga!
Tagad tās domas vairā koncentrējas vakaros. Bet es viņas nerakstu, jo laikam baidos. Esmu pati uzlikusi sev rāmi, ka cibā neraksta par to, cik labi iet ikdienā kopā ar MV. Ka kāds noteikti noskaudīs (esmu lasījusi vairākus pukstus/komentārus par to, ka šādas spējas cibiņiem ir), kāds nokomentēs, ka acīmredzot man galīgi neiet, ja jau par to jāraksta. Man pat pašai tādi labi ieraksti vairāk izklausās pēc lielīšanās nevis lepošanās.

Un tā nu es visu to labo paturu pie sevis. Pārāk svarīga man šajā ziņā ir citu reakcija.

(12 pēdas | ir doma)

13:46
kāpēc brīdī, kad man ir jābreinstormo prezentācija par to, cik noderīgi un kruti ir mūsu piedāvātie risinājumi, man vienīgā doma ir - 'bliiin, es tač neko nejēdzu, kā es kautko stāstīšu?!!"

(ir doma)

15:16
Lai iedzertu vienu tableti man vidēji jāizdzer 3 krūzītes tējas.
Vispirms tēja ir par karstu, lai norītu tableti, tāpēc jāgaida, kamēr atdziest. Bet man patīk dzert karstu tēju, tāpēc lēnām viņu malkoju. Līdz kādā brīdī ieraugu tableti, bet saprotu, ka tēja sen jau izdzerta. Ta nu taisu jaunu un sāku mēģinājumu vēlreiz. Un vēlreiz. Un vēlreiz.
Šobrīd ir tā, ka tableti uz galda vairs nevaru atrast, bet neatceros, ka būtu viņu likusi mutē un rijusi nost.. :D
Zinot to, ka mēdzu lietas paņemt un nolikt visstulbākajās vietās, nezinu, vai esmu viņu iedzērusi vai nea...

(ir doma)

16:26
fuf... blā, blā teksts uzrakstīts un pati pat esmu tīri apmierināta.
Pieci teikumi divu trīs stundu laikā :D

(ir doma)

19:27
"simplicity, productivity and happiness" ir tas, par ko es lasu pēdējā laikā.

(ir doma)

21:34
If you had to teach something, what would you teach?

Lēnām sāku pieņemt domu, ka katram cilvēkam savā dzīvē ir kkas jādod citiem. Ne tikai materiālā ziņā (ko es daru), bet tieši zināšanu/informācijas ziņā. Katram savā dzīvē ir jābūt skolniekam un skolotājam. Un saprotu arī, ka. acīmredzot, es vēl neesmu gatava tai skolotāja lomai vai arī baidos no tās.. Vienīgais, ko es varētu mācīt būtu vairāki datu analīzes rīki un varbūt, varbūt dimensionālās modelēšanas pamatprincipi. Par visu pārējo - man vēl aizvien šķiet, ka tas veids, kā es kautko esmu sapratusi, noteikti ir ļoti specifisks un citiem nederēs.

(1 pēdas | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
smaidi - 4. Septembris 2008

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Login
Bucket
Rakstīt
Rozes
Komentāri
Latest
Labot daudz

> Go to Top
Sviesta Ciba