Augusts 13., 2008


11:23
Kā lai panāk, ka kaimiņi nepīpē uz balkona? Vienkāršākais ir šībrīža risinājums katru reizi pa galvu pa kaklu skriet un vērt ciet durvis, bet ne vienmēr pamanu laicīgi.
Un pīpē jau viņi ārā, lai pašiem istabā dūmi neietu, tādēļ arī man būtu tiesības prasīt, lai tie dūmi nenāk manējā.

(35 pēdas | ir doma)

12:22
Novērojumi:
1) Ne-/smēķēšana ir aktuāla tēma, jo tik daudz komentāru man sen nav bijis
2) Liels prieks, ka no smēķētāju puses bija tikai tādi komentāri, kas norādīja uz "saprātīgo smēķētāju" eksistenci
3) Mani aizspriedumi/nevēlēšanās runāt par to, ka man pīpēšana traucē, ir radusies no tā, ka esmu daudz atklausījusies bijušo darba kolēģu-smēķētāju ne pārāk patīkamās savstarpējās diskusijas par šo tēmu.

(1 pēdas | ir doma)

14:04
Klients klusais partizāns - vairāk kā nedēļu viņi nekam nav varējuši tikt klāt, bet neviens nav par to devis kādu ziņu. Vai nu visi atvaļinājumos vai vispār neviens to esošo risinājumu nelieto vispār.

(ir doma)

14:23
Ai, vispār jautājums bija nepareizs un diskusija attiecīgi arī ne īsti par to, par ko vajadzēja. Da nekādu jautājumu tur nevajadzēja, tikai pažēloties. Par to, ka man ir tik nejēdzīgi sagadījies, ka mājā lielākā daļa iedzīvotāju pīpē un pīpē loģiski visbiežāk uz balkona. Un man nav nekāda starpība pie kura loga viņi to dara, jo man ir pa vienam logam uz katru pusi. Un neba nu es viņus dikti vaktēju - vienkārši sajūtu to, ka man istabā ir dūmi. Un tādēļ, kaut arī man nav grūti atvainoties un aprunāties, es visdrīzāk neiešu uz blakus kāpņu telpu, lai aprunātos ar kaimiņu, par to, lai viņi pīpētu aiz aizvērtām durvīm/logiem. Eh, daudz vienkāršāk būtu, ja tādu cigarešu nemaz nebūtu un visi pīpētu tikai pīpes :D

Savukārt labs jautājums būtu - kāpēc es taisnojos par to, ka kāds mani ir pārpratis un uztvēris dikti personīgi un piedēvē man to, ko es neesmu rakstījusi?

(1 pēdas | ir doma)

15:27
Vispār dzīve ir forša. No rīta palasīju grāmatu, paciboju, pastrādāju, par darba jautājumu smadzenes šodien laikam tā arī strādās background režīmā visu laiku, palasīju atkal grāmatu, sapratu savas kļūdas un esmu arī izdomājusi, kas būtu jādara tālāk. Forša sajūta - izvēlēties, kā reaģēt, kā risināt problēmu, kā sasniegt to, ko patiešām vēlies. Un turklāt tagad ir arī skaidri noformulēta motivācija!

(1 pēdas | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
smaidi - 13. Augusts 2008

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Login
Bucket
Rakstīt
Rozes
Komentāri
Latest
Labot daudz

> Go to Top
Sviesta Ciba