|
Oktobris 22., 2007
09:41
Sapnis: man piedzima puisītis, maziņš, maziņš. Nekādi nevarēju atcerēties dzemdības, atcerējos tikai, ka uzkāpu uz krēsla un tālāk neko. Tā kā uzreiz pēc tam tusēju apkārt un rētas arī nebija, tad nolēmu, ka esmu tomēr dzemdējusi pati un biju vīlusies, ka neko neatceros. Drēbīšu un nekādu mantu man nebija, istabiņas arī laikam ne, atnāca draugi un sākumā nevarēju atrast, kur īsti ir bērns, kuru nebiju vēl redzējusi. Bērns bija 15 tūkstošajā zālē, kur laida jebkuru, kas varēja pateikt uzvārdu. Bērni bija salikti uz galdiem alfabēta secībā. No tāluma manējais izskatījās liels, bet kad piegājām klāt bija plaukstas lieluma bērniņš ievīstīts avīzēs. Tās avīzes bija pielipušas un māsiņas man ieteica saslapināt ar ūdeni, lai noplēstu nost. Māsiņas bija viņu nosaukušas par Mārtiņu. Kautkam sūtīju sms par to, man ir piedzimis bēriniņš un tad arī aizdomājos, ka viņš ir par mazu, ka es nemaz nezinu, cik viņš sver un vai viņam nevajag ko īpašu. Tā kā ratu man nebija, tad staigāju ar viņu aiz džempera. un visu laiku bija bail, ka aizmirsīšu un viņš izkritīs, jo viņš bija tik viegls, ka nejutu. Un tad es pazaudēju visas mantas, atslēgas un telefonu bet dabūju rudu kaķi un izdomāju, ka jāiet pie mv, jo varbūt tur kāds būs mājās. Tur bija jākāpj uz 6. stāvu pa pieslienamām trepēm un man ar bērnu un kaķi bija sasodīti grūti. Beigas gan bija laimīgas, es mammai prasīju, vai varu dabūt leļļu drēbes, jo tās ko viņa bija sagatvojusi bija 3x par lielu.
Un tas viss laika posmā no 7:50 - 9:00
UPD. un vēl es nezkāpēc to bērnu gribēju nosaukt viena kolēģa vārdā, uzvārdā. Bet visumā biju ļoti priecīga/laimīga par viņu.
|
13:47
Man dikti patīk, ka Lieldienas nākošgad ir martā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |