|
Decembris 18., 2006
19:42
izlasot upas rakstīto, atcerējos, ka reiz agrā rītā pamodos no rožlapiņu pieskārieniem uz mana vaiga rožu ziedlapiņām piebārstītā gultā. manās mājās un gultā, kurā gulējusi es biju viena. vrc bija noorganizējis iekļūšanu, kamēr guļu. bet toreiz bija tikai žēlums par to, ka tas ir kā lūgums mīlēt tad, kad ir jau par vēlu, nevis tad, kad mīlēju no visas sirds... skaisti un skumji līdz asarām.
|
20:39
kas tik nav jāuzzina pētot, kāpēc atskaite neveidojas. piem tas, ka kāds grib lai samaksā naudīņu par grūtniecības uzraidzību džekam, kas ir invalīds un pie tam vēl - miris.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |