|
Novembris 14., 2006
11:39
interesanti, kā vārdi izvēlas, vai tiks izteikti.
kad saproti, ka esi pateicis pavisam citu nekā gribēji.
ka to svarīgāko esi paturējis sevī.
vai tāpēc, ka tas ir svarīgi tikai man, un citi pēc definīcijas vienmēr uztvers savādāk? jo viņi nav es un savādāk nav iespējams.
vai tāpēc, ka gribu runāt par to, ko pati nemaz nemāku izteikt vārdos?
vai tāpēc, ka gribu runāt par to, par ko nav jārunā?
..memes..
|
11:55
viens:
un tikai šodien es iedomājos, ka es visās tajās bildēs gandrīz tikai ar puišiem. vienīgi izlaiduma bildēs ar meitenēm. un nez kāpēc es šodien no rīta, ejot raitā solī uz trolejbusu, to vispār iedomājos? un vēl dīvaināk, ka izdevās atcerēties tās domas tagad, kad vairs neeju.
divi:
ja es pieguļu, es esmu piegulētāja
trīs:
man šodien brokastīs kārumi
četri:
pabeidzu lasīt krusttēvu
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |