|
Decembris 14., 2005
16:28
Šodien mans ķermenis uzņēmās autopilotu. Vakar līdz 23iem tulkoju rakstu un gatavoju prezentāciju, pusnaktī sāku fiziku un konstatēju, ka vienā tabulā nav datu. Neko - nācās doties pie kursabiedriem, lai norakstītu no viņiem un nedaudz pamainītu. Iet pa ielu tā, ka ik pa brīdim piefiksē, ka esi nogājis jau lielāko daļu. Tā itkā ceļotu laikā un telpā. Mazo melno draudziņu tusam nepievienojos.. Varbūt par to manējais atriebās mājās pārstājot ar mani komunicēt. Līdz 3 kko rakstīju, bet tā kā kompis negāja un ar roku rakstot nebiju spējīga 3 ciparus pārrakstīt, tad aizgāju gulēt ar domu, ka ātrāk par 9iem necelšos. BET ko domājies - pamodos 7:14 ar apziņu, ka jāpabeidz rakstīt fizika. Sarakstīju visu cik vien mājās varēju. Gāju uz darbu printēt prezentāciju - kāpu pa trepēm lejā un domāju - man lūdzu, lūdzu vajadzētu lai nāk 7tais. Tā lai viņš ir pie luksofora (lai varu numuru saskatīt), bet lai es vēl varu paspēt. Un tieši tā arī notika brīdī, kad izgāju pa durvīm. Un tad līdz darbam ejot runājos ar kompīti, lai viņš mīļais un labais strādā vismaz kādas 10 min, lai paspēju izdrukāt prezentāciju. Un viņš strādāja. Un ar prezentāciju domāju, ka bija ok. Un ar dekānu bezvārdu dialogs bija tā nerakstītā eksāmena vērts... tāda saruna ar acīm man nekad ne ar vienu nebija bijusi. Nākošgad sākumā došos kārtot eksāmenu - vai nu mutiskā formā vai rakstiski, to šobrīd nezinu, bet mani arī tas nesatrauc, galvenais bija sarunāt. Un fizikā dabūju viena darba vietā rakstīt vēl vienu, jo vakarnakts "matemātika" bija galīgi garām pat primitīvā līmenī. Un ņemot vērā, ka brīžos, kad satraucos par termiņiem, es neesmu spējīga atbildēt uz citiem jautājumiem. Es nekad nemācos pirms eksāmeniem bariņā, jo tad man uznāk Stress. Mājās iepriekšējā naktī - ok, bet ne tajā pašā dienā. Un kad beidzās laboratorijas laiks un nebiju vienu darbu vēl pabeigusi un man nebija ne jausmas, kad atbildēšu. Un pasniedzējs pateica, ka ne rīt, ne parīt nebūs. Bet es nebūšu nākošnedēļ.. un tad viņš tos manus darbus izskatīja neko man daudz neprasot. Un tā kā nebija kļūdu, tad arī ieskaitīja. Es pati apzināti neticēju, ka nokārtošu 'visus 3 darbus šodien. Tā nu es šodien esmu izdarījusi to, kam pati neticēju ka izdarīšu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |