|
Augusts 25., 2005
08:52
vakar man stāstīja, ka vajag domāt par to, ka cilvēkam laiks ir ierobežots un ka pārlieku vilcinoties var arī vienkārši nepaspēt visu izdarīt.
Man šis teksts izraisīja pārdomas - Nu un? Vai tiešām tad, kad būšu nomirusi, man būs škrobe par to, ko nebūšu dzīves laikā izdarījusi? Kautkā neticās :)
Dažas atziņas tomēr guvu, bet pamaz..
|
08:56
Man patiešām nepatīk anonīmi komentāri.
|
11:00
neliela bēda par pārdošanos.
|
11:11
nu, 14:00 uzzināšu vai kas mainīsies, bet manī iekšā kkas jau ir mainījies.. šobrīd ir skumji, jūtos itkā man kkas būtu atņemts, nedaudz tā kā nodota, nedaudz vīlusies, nedaudz neziņa un nepatika. Tas viss tādā vieglā formātā. Un visdrīzāk pēc laika atskatoties sapratīšu, ka labāk nevarēja būt.
|
11:16
Kad mēs nesaņemam to, ko gribam, mēs dabonam pieredzi.
|
16:50
nja, uz viena grābekļa esmu iemācījusies nekāpt - pat tas, ka "līgums ir parakstīts", nepārliecināja mani, ka tas tiešām notiks :))) mīlu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |