|
Novembris 23., 2013
13:46 - Par sērām
Neizlasīju ar 110% uzmanību, bet milzīgs paldies raksta autorei, ka tas ir pieejams TVNET un Rīgas Lutera draudzes mācītājam un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelānam Linardam Rozentālam par saturu.
http://www.tvnet.lv/sievietem/attiecibas/487360-ka_mierinat_serojosu_cilveku_ko_vinam_teikt
«Palaist vaļā citus un arī sevi ir viens no dzīves grūtākajiem uzdevumiem. Nāve ir ļoti smags dzīves notikums, un tāda tā vienmēr būs arī tad, ja iemācīsimies to ieraudzīt kā savas dzīves daļu, jo nāvē mēs atdodam savu zemes dzīvi,» nāves terminu definē Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls.
Pirmajās dienās un nedēļās pēc tuvinieka zaudējuma sajūta «es nekad vairs nebūšu laimīgs» šķiet kā briesmīgs un nepārejošs atgādinājums
tuvākai un tālākai nākotnei. «Šīs tik intensīvās sajūtas liek domāt, ka jebkura atgriešanās «normālajā» dzīvē ir pilnīgi neiespējama,» uzsver garīdznieks.
Starp nāvi un jauno sākumu laiks bieži vien esot ļoti ilgs.
Kad esam attapušies no šoka, ko atnes tuva cilvēka nāve, un apjautuši, ka visā mūsu dzīvē un tās izjūtā kaut kas ir neatgriezeniski mainījies, sākas ikdiena, kas ir kā «bilde ar caurumu».
«Laiku, kas ir vajadzīgs, lai mēs pārliecinātos, ka dzīve turpinās un ir dzīvojama arī bez mirušā tuvinieka klātbūtnes, laiku, kurā mēs izstrādājam jaunu dzīves plānu un sākam šo jauno dzīvi dzīvot, atvadījušies no bijušā un pieņēmuši, ka šīs pārmaiņas ir neatgriezeniskas, šo laiku mēs saucam par sērām,» skaidro Linards Rozentāls. «Sēras pārveido sagrauto, ievainoto dvēseli, kura vairs negrib celties no rītiem.
Bez sēru ceļa dvēseli nevar izdziedināt. Sēras ir dzīves daļa.
Patiesībā mēs turpinām sērot visu dzīvi. Zaudējums var vairs nesāpēt, mēs varam būt dziedināti no tā sāpēm, taču nekad to neaizmirsīsim. Tādēļ ar zaudējumu būs jāmācās sadzīvot. Jā, mēs varam atkal kļūt veseli, taču nekad vairs nebūsim tādi kā iepriekš. Un arī negribam būt tādi kā iepriekš, jo neesam tādi kā iepriekš.»
Mācītājs uzsver, ka tā nav nedēļa, tas nav mēnesis, tas nav arī tikai gads. Taču šis laiks vienmēr ir mazāks, nekā mums šķiet. Jaunais sākums ir tuvāk, nekā to rāda «bilde ar caurumu».
Liela loma sēru brīdī ir līdzcilvēkiem un tuviniekiem, kuri var sniegt milzīgu atbalstu un paātrināt šo sāpīgo rētu dzīšanu.
Kā tad mierināt sērās esošu cilvēku, ko viņam teikt šajā brīdī?
Tas nemaz nav tik viegli, kā šķiet, jo grūti ir vērot, kā tuvs cilvēks sēro pēc aizgājēja, kā cenšas būt stiprs, bet ik uz soļa var sabrukt. Kā uzspiež uz lūpām smaidu, bet patiesībā viņa sirdī pūš skumju caurvējš...
Desmit sliktākās lietas, ko pateikt sērojošam cilvēkam
viņa vismaz nodzīvoja garu dzīvi, daudzi taču mirst tik jauni
viņa/viņš ir labākā vietā
visam ir savi iemesli
viņš tāpat būtu nomiris
viņš/viņa bija tik laba, ka Dievs gribēja viņu paņemt pie sevis
es zinu, kā tu jūties
viņa/viņš bija izdarījusi visu, kas bija jāizdara, un pienāca laiks aiziet
esi stiprs
Desmit labākās lietas, ko pateikt sērojošam cilvēkam
es tev ļoti jūtu līdzi
es gribētu, lai man būtu īstie vārdi
es nezinu, kā tu jūties, bet es esmu šeit, lai palīdzētu, kā varu
es domāju par tevi un tavu mīļoto
manas mīļākās atmiņas par viņu bija...
es vienmēr esmu telefona zvana attālumā
(apskauj tā vietā, lai kaut ko teiktu)
mums katram ir vajadzīga palīdzība tādos brīžos kā šis - es esmu te priekš tevis
es esmu tepat, ja agrāk vai vēlāk tev ko vajadzētu
(nesaki neko, esi vienkārši klāt)
|
|
|
|
