Novembris 22., 2010
15:12 Sajaucu sanāksmju laikus, tas, ko domāju šodien, būs rīt (bet labi, ka ne tajā pašā laikā kad demo klientam). Un tagad, kad man teorētiski ir laiks, lai smuki sagatavotos rītdienai, man ir iestājies koncentrācijas trūkums. Jo cēlos šodien speciāli agrāk, lai jau 8os būtu darbā, pusdienas neēdu, jo taisījos iet ātrāk prom, un tagad, tagad tāda nekāda sēžu un gaidu, kad daži gļukani softi norefreshos labojumus. Nu labi, softs nav gļukains, viņš vienkārši nav īsti piemērots attālinātam darbam. Bet man jāsaņemas, jāsaņemas rītdienai sataisīt smukākas atskaites, lai ir ne tikai ciparu nesakritību meklēšana, bet arī uhhh un ahhhhh. Drusku sajūta, ka neesmu visu, ko vajadzēja, izdarījusi. Nelāga sajūta. Un lai cik tas nebūtu jokaini - dēļ tās es dažkārt iestrēgstu uz nekā prātīga nedarīšanu. Bet vajadzētu tak būt otrādi, no loģikas viedokļa tai būtu jābūt motivējošai sajūtai.
Un rakstu es tagad tāpēc, lai izrakstītu un ķertos atpakaļ pie darbiem. Ierobežojot cibošanu, browsēšanu un skaipošanu, produktivitāti var uzlabot diezgan ievērojami. Tā ka valsts iestādēs ierobežojumiem viennozīmīgi ir jēga (protams, ja tas nerada situāciju, kad darbinieks vnk sēž un ada, jo darāmo ir izdarījis, bet darba laiks jāatsēž : D)
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |