печально быть антисоциальным
(Recent Entries)
(Archive)
(Friends)
(User Info)
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
Feb. 5th, 2020
02:31 pm
Uz imperatora dzimšanas dienas ballīti mani neuzaicināja. Nav jau par ko.
Man ir tikai viena mīļa japāņu tējkanniņa, ar greizu sietiņu. Nošmulēta, nodauzītu šņupi, jau parādījusies plaisa. Ja pavisam saplīsīs es kādu laiku nedzeršu tēju.
Vēl man ir viens (laikam) japāņu barībad irbulīts, ar ko kāda meitene savāca kopā matus. Esmu jau aizmirsis stāstu, bet irbulis tur gleznu.
Feb. 4th, 2020
01:37 am
Ja tagad Cibā parādītos vecais labais kreisais antistaļinistu homofobiskais bezdievju anarho-policists Džordžs Orvels.. vai viņš noslīgtu komentāros visas tās nepareizības dēļ? :)
Es negribētu viņu aizdzīt, jo lai nu ko, bet rakstīt viņš prata.
Jan. 30th, 2020
03:49 pm - par to pašu
Nav slikti krāt citu domas un idejas. Man patīk krāt pašam savas, bet tā gaumes lieta. Neba nu tas, ko esmu izdomājis, ir labāks. Bet pats izdomāšanas process pabīda mani uz priekšu. Tāpat kā citu idejas noklausīt/izlasīt vēl neko daudz nedod. Vajag tās atskārst, pavirpināt, pielietot, pabakstīt un pielāgot saviem kontekstiem. Tad tās kļūst par tavām un atkal notiek izaugsme. Cerams.
Lasīšana ir instruments. Var mācīties no nelaiķiem, no svešzemniekiem, no tiem ar ko nevar labi parunāties. Labi rakstīt grāmatas, kur kāds ir veltījis daudz laika un enerģijas, iespējams ceļot kvalitāti. Un redaktors ir izgājis cauri un pavētījis. Bet labi ir arī tiešie stāsti un pieredzes ar konrētām detaļām. Jo abstrakcija ātri vien var aiziet maldos. Visu laiku jāpiesaista pie kā taustāmāka.
Rakstīšana ir instruments. Var paskatīties no malas, neizkrīt no atmiņas tik ātri. Pati domas noformulēšana rakstītā formā ļauj to pieslīpēt, tā no plūstoša drusku mākoņa kļūst stingrāka.
Un debates ir instruments. Izraušanās no spoguļburbuļa, iespējams burbuļa saplīšana, jaunu ideju un skatu punktu iegūšana, veco slīpēšana vai ārā izmešana.
Domāt ir forši.
Jan. 29th, 2020
10:46 pm
Es tā nojaušu, ka Cibā tagad kulminē svētais karš, kur lomās ir Slikts, Ctulhu, Gindrologs, Krišjānis2, Rindra un citi varoņi. Es nezinu vai tur ir partijas, vai katrs pats par sevi.
Vai nav tā, ka cibā vienmēr mutuļo kāds karš ar komentēšanu/nekomentēšanu un savstarpēju indes spļaušanu? Es atceros pokemonu karus, gāganu karus, un vēl bija kautkādi bābiešu kari.
P.S. Atcerējos, kapēc dežavu. Pirms 15 gadiem cibā bija karš ar neonnacistiem. Tapēc, ka viena varoņa niks bija neonz. Kaut kā padzēsās viņi. Laikam izauga un arī pa ārzemēm aizdevās - "radikālie nacionālisti". Tas bija arī laiks, kad nika beigās bija jāliek 'z'.
Jan. 28th, 2020
01:17 pm
Dzīvot ir tik forši. Šogad pirmo reizi to sajutu. Saprast un sajust, dažādas lietas.
Jan. 17th, 2020
04:42 pm
Kāpēc izvairīšanās dažreiz izpaužas kā tīrība? Šodien neaizgāju saulē, bet virtuve kļuva spodrāka.
Jan. 13th, 2020
06:03 am - otrais janvāris
Piecēlos piecos, pagatavoju kafiju.
Cerams būs tik pat labs, kā pirmais.
Tas nav, ka neesmu pamanījis, ka pa vidu ducis dienu.
Vēl prasās sniegu. Ar to tumsu un lietu iekšējais pulkstenis ir sabojājies.
Jan. 1st, 2020
06:47 am
Jauns sākums!
Piecēlos sešos, iemērcu pupas, gatavoju kafiju. Visi mierīgi.
Vakar sapirku daudz pārtikas, kalorijas vajadzēs.
Dec. 30th, 2019
03:39 pm - iedomība
Kas jūsprāt ir iedomība?
Es šodien domāju par emociju no kuras staro pašpārliecinātība un skepse. Esmu tādu manījis un tā varētu būt iedomība.
Vēl ir emocija no kuras staro citu kritika un atgrūšana. Snobisms? Tā varētu būt iedomība.
Un vēl ir iedomība, kad cilvēks domā, viņš atrodas krietni augstāk hierarhijā, nekā tas ir citu acīs. Tāds specifisks naivums. Tā varētu būt iedomība.
Dec. 24th, 2019
05:23 pm
Līst kā pa Ziemīšiem
Dec. 4th, 2019
01:25 am - sētnieka paraksts
Braucot uz centru pamanīju, kā mainās uz ietves esošais sniegs. Šur notīrīts, tur mazāk, citur vispār ne. Dažā vietā šuļra, citā gurkst cieti piemīcīts.
Nams no nama atširas ar līniju. Uz ietves ierakstīts, kad pēc sniega tur mīcījās gājēji, kad tā tika tīrīta, kad un kur līnijas atsūtāja velo riepas.
Privātmājas čakli notīrītas, daudz neatšķiras. Skolas tīra maz. Pirmo slimnīcu un mākslas muzeju vispār ne.
Tīra un sausa ir centrālās statistikas pārvaldes priekša. Tāpat blakus pilsonības un migrācijas pārvalde ir kopta. Nez kāpēc mākslas muzejam apkārt esošais parks ir tīrāks. Balts un pelēks šovakar ceļš.
Atpakaļceļā pie slimnīcas nomaucos.
Nov. 22nd, 2019
03:21 pm
Vēl ir interesanti novērot veidus kā cilvēki nonāk pie lēmumiem un slēdzieniem. Tā var būt nejaušība, tā var būt loģika. Var iedvest cita galvā domas tikai tās atkārtojot. Parasti tā ir kombinācija starp emocijām un saprātu. Kad emocionāli pieņem lēmumu un tad ar prātu pamato. Bet ne vienmēr pamato, vai arī tad, kad pamats sāk ļodzīties, tad no prāta atsakās.
Un cik grūti ir dzīvot, ja tā godīgi tie viedokļi patiesībā varbūtīgs un balstīti uz nepilnīgu steigā sagrābstītu informāciju. Tā negodīgi ļaujoties dabai ir daudz vieglāk.
02:51 pm
Jo vairāk vēroju cilvēkus, jo vairāk pamanu klusas iecietības. Un klusas neiecietības.
Izvēles mainīt sevi, mainīt citus, un izvēles atgrūst un aprobežoties.
Pēdējā laikā domāju arī par to, cik daudz identitāte ir godīgums atzīt sevi un savu vietu, un cik daudz tā ir nevēlēšanās mainīties un pieņemt ārējo?
Nov. 3rd, 2019
05:13 pm
Ar T. es iepazinos pirms 7 gadiem. Viņš pienāca klāt, pakomplimentēja deju, sāka runāties. Es tai laikā nezināju, ka viņš ir starptautiska zvaigzne, guru, utt. Viens no pirmajiem cilvēkiem salsā ar ko tiešām sarunājos, ne tikai dejoju. Kopš tā laika pāris reizes gadā mēs īrējam kopā viesnīcas istabu festivālos un brīvajos brīžos apspriežam gudras un ne tik gudras lietas. Viņš arī lasa grāmatas, kaut arī no malas tā neizskatās.
Nesen atbrauca ar meistarklasēm uz Rīgu un cita starpā atgādināja pirmo tikšanos. Par to, ka piedāvājis man radīt "sajūtu salsu", uz ko es atbildēju, ka es to jau dejoju. Un par to, ka es dejā iznīcinu sievieti un pēc tam salieku kopā no gabaliņiem. Izrādās agrāk esmu bijis daudz viedāks. Kaut arī tagad zinu un jūtu daudz vairāk, man ir maza nojausma par to, kas ir sieviete un kā tā jūt.
Vēl es pagājšmēnes satiku maniaku. Viņa sūdzējās par to, ka neguļ, visur skrien, visu izdara, tas ir tik briesmīgi. Un es pie sevis padomāju, kā man derētu nedaudz maniakālās fāzes.
Jul. 18th, 2019
11:21 am - Jūtīgums nāk ar sāpēm.
Pamanīju, ka brīžos, kad īpaši labi sajūtu detaļas iekšējā un ārējā pasaulē, kad gribu pastrādāt ar deju, vai vienkārši izbaudīt tos brīnumus, kas mums apkārt - jūtu sāpes. Ne tikai emocionālo smeldzi par pagātni, par to, ko gribētu, un kas trūkst. Arī sāpes ap kreiso lāpstiņu, kas sarauta, krūškurvja mugurkaula skrimsli, kas paslīdējis, muskuļiem, kas tajā dienā trenēti un kāju pirkstiem, kas apavos apspiesti. Ikdienā, kad skrienu pa riteni, to nejūtu.
Izņēmums ir iekāre, tur vēl joprojām selektīvais jūtīgums.
Jun. 17th, 2019
09:12 am
aizvakar es domāju, ka bronhiālais balzāms strādā un paliek vieglāk dzīvot
šodien domāju, ka tējkarote aromātiska spirta reizi stundā, nekāds brīnums, ka vakar tādas domas radās
May. 11th, 2019
09:31 am
šorīt nejauši lasīju dzeju
kas tas bija?
izklaide vai palīgā sauciens?
May. 7th, 2019
12:35 pm - Neatbildētie jautājumi
Vai visiem cilvēkiem ir dvēsele? Vai tā attīstās pakāpeniski?
Vai zīdaiņiem ir dvēsele?
Kā iet kopā tas, ka dvēsele ir saistīta ar gribu un intelektu un reliģisko karu pret abortiem?
(p.s. es nesāku svēto karu par vai pret kristietību, vakar sapratu, ka manas svēto rakstu zināšanas pa 30 gadiem ir izčākstējušas)
May. 6th, 2019
04:27 pm - Dvēseles
Pēkšņi atklāju tukšumu savās mitoloģijas zināšanās.
Vai kristieši uzskata, ka dzīvniekiem piemīt dvēsele? Ir kāda robeža tajā, kam ir dvēsele un kam nav? Visiem cilvēkiem tā ir?
Apr. 16th, 2019
09:16 pm - desmit gadus vecs analogais cibas ieraksts
Atradu arhīvos, otrā pusē lapai ir 2008. gada 6. novembrī sagatavots auto apdrošināšanas rēķins.
....
Viendien ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
skuka pukojās par to, ka cilvēki izliekas par alkoholiķiem.
Bet es šorīt kārtoju netīrās zeķes, meklējot atslēgas, jo zinu, ka esmu mājās, jo atslēgas kaut kur ir.
Vēl nesapratu kapēc man ir dažādi suvenīri, tai skaitā glāzes paliktnītis ar lielu uzrakstu [nesaprotams] un mazu iekavās (brass). Viens no suvenīriem ir tukša labas tekilas pudele, to es negribēju ņemt, bet labi, ka tā, jo tā simbolizē manu stulbo dzeršanu
un 150 dolāru rēķins nav stulbi, tas ka tagad no rīta (11:30) vēl esmu piedzēries, tas ir stulbi.
Vēl saņēmu mazu tinktūras pudelīti ar uzrakstu - "For Girts - Casey", iekšā melnais balzāms.
Tas tikai parāda, ka mani draugi ir bārmeņi.
( bilde )
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)