печально быть антисоциальным -

aha
Viena no nelaimēm ir tajā, ka sievietes savus patstāvīgos viedokļus neargumentē tā, kā tu to vēlies. Sievietēm tikai atsevišķos gadījumos tas nozīmē intelekta veidotas loģiskās struktūras, lielākoties sievietes nesaprot, kāpēc ir jāizmežģa smadzenes par to, kas ir pašsaprotams.
Tādējādi totāla paklausība tev nozīmē nebeidzamus un nelietderīgus "sarežģījumus", un bieži vien nevajadzīgu "patstāvīgo viedokļu" mākslīgu veidošanu.
Tas, protams, var trenēt nebeidzamas darbaspējas un ir izturams tikai ar nebeidzamu optimismu.
Tad, kad sieviete nespēj to visu apvienot, tad tev šķiet, ka tevi čakarē.
Bet vispār tu esi interesants dzīvnieciņš.

Just my humble opinion.

(Reply to this) (Thread)

Hmm.. nu ne visas sievietes ir tādas, kā Tu raksti. Ir jau arī tādas, kuras spēj paskaidrot, ko dara un kuras ar labpatiku mežģa savas smadzenes. Tam jau nav sakars ar dzimumu, tādi cilvēki vispār ir mazākumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar labpatiku mežģu savas smadzenes līdz saprotu, ka nekur nevar aizbēgt no tā, ka jebkuras visģeniālākās smadzenes ir un paliek ierobežots resurss. Un tad man rodas nojausma par resursiem, kuru robežas es nespēju apzināties. Man patīk tas mežģīšanas process tieši tāpēc, ka noved stāvoklī, kurā smadzenes ir galīgi padevušās, kaut vai tāpēc, ka pētāmais objekts pats ir pētītājs, un rodas iespēja nogrūst saprātu no kučiera bukas- viņs pats nespēkā sapinies krīt. Un par to, kas notiek pēc tam, nav iespējams runāt, jo runa ir kritušā saprāta auglis, tikpat ierobežota, kā tās radītājs.

(Reply to this) (Parent)