Kopš man liela daļa korespondences ir angļu valodā, un gramatika jāskatās drīzāk Strunk & White nekā "Palīdzi māsiņ," man sāk šķist, ka angliski runājošo pieeja ir vienkāršāka - tas, ka tev jāatceras, kur komatus likt, nevis kur nelikt. Līdzīgi kā ar tiesību sistēmām - tur atļauts viss, kas nav aizliegts, šeit aizliegts viss, kas nav atļauts.
Taču bez liekas struktūras rakstot, var būt sarežģītāk parsēt tekstu, un var uzrakstīt arī tādus, ko dzīvajā lasot nav iespējams noparsēt (see
garden path sentences.)