печально быть антисоциальным - Post a comment

sissy

03:07 pm

Nu, mana galvenā doma bija tāda, ka garīga slimība nav primārais iemesls, kāpēc cilvēks tiek izstumts no sabiedrības. Ir daudz pozitīvu piemēru, kad cilvēks ar garīgām kaitēm iekļaujas sabiedrībā, un daudz negatīvu piemēru, kad cilvēks ir no galvas līdz kājām normāls, bet sabiedrība viņu tāpat nepieņem.

Diemžēl paši garīgi slimie kultivē stereotipu, ka viņi ir sabiedrības izstumtie savas slimības dēļ. Ja kaut kas nenotiek tā, kā viņiem to būtu gribējies, viņi uzskata vai pauž uzskatu, ka vaina ir viņu slimībā. Tāpat viņi taisa ziepes, tiešā vai netiešā veidā manipulējot ar savu slimību. Piemēram, es varu neiespringt uz to, kādā veidā izturos pret apkārtējiem, jo viņi man tāpat piedos tāpēc, ka man ir kāda garīga vaina. Ir tādi, kuri garīgu slimību izmanto kā attaisnojumu nekā nedarīšanai vai parazitēšanai uz citu rēķina.

Tā tam nevajadzētu būt, tāpēc, tiklīdz kāds piesauc garīgu slimību kā šķērsli kļūšanai par pilntiesīgu sabiedrības locekli, man šermuļi skrien pār kauliem, iedomājoties, cik patiesībā tas viss ir nepareizi. Vnk viss ir pašu rokās.

Vsjo. :)