печально быть антисоциальным - atradu interesantu stāstu par unicodi

Vēl jau arī fiška, ka wchar_t ne vienmēr ir 16-bit. GCC zem linukšiem vismaz wchar_t ir 32-biti.
Es katrā ziņā neesmu sapratis, kāpēc man būtu jāgrib lietot wchar_t (vai std::wstring). Parasti lietoju std::string ar utf-8 kodējumu, un papildus kādu mazu bibliotēku, kas ļauj darboties ar šo stringu (substr, iteratori) saprotot utf-8 čarus: http://utfcpp.sourceforge.net/ Čakars var vienīgi sanākt, ja gribas lietot Unikodes variantu WinAPI funkcijām. Bet nu utf-8 uz ucs2 var arī relatīvi viegli pārkonvertēt.

(Reply to this) (Thread)

Man izskatās, ka viņa galvenais arguments ir pūrisms, tradīcijas un diezgan vārgais "It is obviously convenient that a wchar_t * or std::wstring should contain one "word" for each external glyph", bet es arī esmu no tās paaudzes, kas UTF-8 uzskata par the best thing ever, un turot visus tekstus utfos un operējot ar tiem kā ar utfiem, tas atrisinās visas svarīgās dzīves problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Čakars sanāk, kad jālieto Windowsu W apīšu un nedod dies A apīši un OSXu utf-8 apīši, (fopen piemēram ņem pretī char* kodētu iekš utf-8 pēc nokluss), un OSXu; "Unicode" apīši. Vienlaikus.

I repeat, kad ir jāatbalsta vairākas OS, kas sākas ar vārdu Windows un vairākas OS, kas sākas ar vārdu Mac, tad ir chakars. :) It sevišķi, ka c++ kompilatoru + libu izpratne arī mainās laiku gaitā un NT, XP, Vista tā ir dažāda un 10.4/10.5 procesā arī kautkāda huiņa notika. Nerunājot nemaz par to, ka programmētāji ir dažādās attīstības stadijās. Es zinu, es esmu.

(Reply to this) (Parent)

Es jau nesaku, ka tēvainītis ir lielo patiesību pateicis, tik ka interesanti noformulējis domu.

(Reply to this) (Parent)