|
Jan. 14th, 2020|10:00 pm |
Atradu savus komentārus pie šī septembra ieraksta, kur es rakstu:
"Dogmatisms ir domāšanas nāve. Bet domāšana par lietām, to moralitātes/amoralitātes, kā arī sabiedriskā un individuālā noderīguma analīze, izsvēršana un pamatošana man šķiet fundamentāli nepieciešama pieeja. Jo citādāk būs tikai divi pakava gali - vienā tu, otrā gnidrologs, kas bļaus viens uz otru katrs savu aģitācijas pamfletu, un cilvēkam, kurš vēl tikai ievāc informāciju un izlemj, atliks vien pieslieties tam, kurš skaļāk bļauj, nevis tam, kuram ir pamatots viedoklis."
un
"Nu lūk. Un te nu arī ceļas tā mana nostāja, ka bļaušana "tev nav taisnība, jo tu esi fašists" ir neauglīga, ja problēmas sakni es saredzu neinformētībā par vēsturi. T.i., "tev nav nav taisnība, jo vēstures avotos tas redzams" man šķiet vērtīgāk."
Uz abiem tu esi atbildējis, tādēļ var pieņemt, ka esi arī lasījis. Bet diemžēl tam nav bijis nekādas jēgas, ka esmu paplašināti paskaidrojusi, ko tieši es nodēvēju par dogmatismu tā ieilgušā srača sakarā. Četri mēneši vēlāk, un tu joprojām citē manu komentāru kā piemēru "neviennozīmīgai attieksmei pret nacismu" utml. Vai šis projekts ir kaut kāds character assassination? |
|