vēl gribēju pieminēt par lokiem, ka dzīve ir apmetusi pilnu loku atpakaļ līdz bērnībā lasītajai "Mazā filozofija Berenīkei". tā ir skaidri sarakstīta grāmata bērniem par to, ko es tagad sauktu par jēdzienisko problēmu risināšanu, un toreiz es it kā to sapratu, bet tāpat neuztvēru nozīmi, jo bērnībā valda nepamatota uzticība vecākajām paaudzēm un ticamāk liekas nevis ka jēdzieniskas neskaidrības ir tik dziļas un izplatītas, bet ka tu vienkārši vēl nebūtu kaut ko uzzinājis vai sapratis

vēlāk sāka veidoties priekšstats par parādību, ko mūsdienās sauc par būmeriem: nevis kā vecuma grupu, bet nedomāšanas veidu. man tādā ziņā īpaši simpatizē šis jēdziens, jo būmeru atbilde uz to ir pat poētiska savā pašu izvēlētajā neizpratnē un mēģinājumā nostādīt sevi aizspriedumu upura lomā, jo pasvītro, ka būmeri neieklausās un vienlaicīgi domā, ka zinātu labāk, un ka lietderīgāk ir pat nerunāt ar viņiem ārpus "ok"

man ir iespiedies atmiņā kā tepat Cibā būmeri (tie paši, kuri joprojām šeit rosās) mēģināja pamācīt par "jaunības maksimālismu" jeb uzpūst kārtējo puspatiesību, vienlaicīgi noveļot atbildību no sevis. tā ir puspatiesība, jo daļa zināmu cilvēku ir iejutušies vai iejūtas būmera ādā (kādam no jums var gadīties pat šo lasīt), bet es pagaidām nesaskatu to savā vai vairuma pazīstamo nākotnē

būmerisms ir ietverts iepriekš minētajā nepārdomātajā pasaules izziņā

postošākais būmeru veikums ir izglītības sistēmas uzturēšana, kas ir vairāk vērsta uz pakļāvīga darbaspēka izglītošanu kā uz pašpilnveidi. bērniem piemīt iekšējs dzinulis pilnveidoties, bet tas tiek aizvietots ar ārējiem dzinuļiem kā atzīmes un darbs.

es biju slikts skolnieks ar daudz kavējumiem un nepildītiem darbiem un skola un apkārtējie tāpēc bija mokoši, un varbūt visu atlikušo mūžu vienīgie sliktie sapņi, kurus es nevēlos, būs par neizpildīto skolā, iespēju to nepabeigt un atsvešinātību no citiem, kam iet labāk. es būtu gribējis toreiz zināt, ka būt sliktam var būt labi

vēl es būtu gribējis zināt, ka Pitagora teorēmas nozīme nav atzīmēs, bet ka tas ir gan saistoši pats par sevi, gan ļoti noderīgi; vai arī, ka es nevarēšu vēlāk iemācīties svešvalodas bez akcenta. es būtu gribējis arī zināt, cik lielā mērā cilvēki mēdz būt par sevi pārāk augstās domās, un ka nevajag kaut kur pazaudēt "Mazā filozofija Berenīkei"