| reakcionārisms |
Sep. 5th, 2019|08:08 pm |
reakcionārisms ir vēlme atgriezties pie mītiskas, idealizētas pagātnes. reakcionārisms nav konservatīvisms, jo konservatīvisms ir pret izmaiņām, bet reakcionārisms vēlas izmainīt sabiedrību un tādā ziņā ir progresīvisma, reformisma spoguļattēls.
reakcionārisms tiek vērtējoši saprasts kā atpakaļrāpulība, kas neņem vērā vai pat vēlas atjaunot pagātnes tumšās puses. tiešs piemērs tam ir uzskatīt apgaismību par kļūdu. reakcionārismu raksturo arī iedomība un spīts; iedomība tādā ziņā, ka reakcionārs pagātnes sabiedriskajā kārtībā sevi iztēlojas neparasti augstā vietā (piem., ne kā dzimtcilvēks feodālismā); spīts tādā ziņā, ka mērķis ir ierādīt citiem viņu vietu, novilkt lejup
literārs reakcionārās mentalitātes portrets ir Dons Kihots, un vietējais spilgtais piemērs ir lietotājs kikerigors, kura reakcija uz necieņu un ņirgāšanos par viņa atpalicīgajiem uzskatiem ir tik klajš spīts, ka pat it kā domubiedri novēršas. pasaules politikas piemērs ir MAGA sauklis
minētie piemēri parāda reakcionārisma afektīvo psiholoģiju: reakcija ir neapmierinātība ar savu vietu pasaulē, rūgtums; jušanās ielenktam sabiedrības nodevēju izraisītā lejupslīdē, bet redzot cauri tās maldiem.
reakcionārs sargā patiesību par zudušo zelta laikmetu, tāpēc likmes ir pat apokaliptiski augstas un kļūt ļaundarim ir attaisnojami; pieturēšanās pie saprāta, īstenības, spēlēšanas pēc noteikumiem ir greznība, ko nevar atļauties, un tas noved pie spīta politikas
spīta politikas būtību apraksta Sartra citāts, kura konteksts ir nacisma apoloģētika:
Never believe that anti-Semites are completely unaware of the absurdity of their replies. They know that their remarks are frivolous, open to challenge. But they are amusing themselves, for it is their adversary who is obliged to use words responsibly, since he believes in words. The anti-Semites have the right to play.
They even like to play with discourse for, by giving ridiculous reasons, they discredit the seriousness of their interlocutors. They delight in acting in bad faith, since they seek not to persuade by sound argument but to intimidate and disconcert. If you press them too closely, they will abruptly fall silent, loftily indicating by some phrase that the time for argument is past.
kikerigors ir galējs šādas ļaunticīgas zaudētāju argumentācijas piemērs; viņa ieraksti ir šļura, kurā vārdi vairs neko nenozīmē (piemēram, šeit ir skaidri izteikts mēģinājums padarīt valodu bezjēdzīgu, un šeit ir skaidri izteikta īstenības noraidīšana)
saistīts jēdziens ir bulšita asimetrijas princips: novērojums, ka bulšitošana prasa daudz mazāku ieguldījumu kā bulšita atspēkošana. bulšitošana, atšķirībā no meliem, ir pilnīga necieņa pret patiesību, un tās zināmākais iemiesojums pasaulē šobrīd ir Tramps
godīgākais reakcionāru valodā ir savas piederības signalizēšana. veids kā cīnīties pret viņu zaudētāju taktiku ir atpazīt to un neielaisties debatēs lielākā mērā kā vien lai ļautu tiem sevi atmaskot; dot priekšroku izsmieklam vai neņemšanai vērā. |
|