| iedvesma (šis ieraksts ir paredzēts īss) |
Jan. 11th, 2009|10:11 pm |
pirrkārt, nopirku FruechteGut jogurtiņus, jo neesmu tādus ēdis veselu mūžību (tiešām ilgi) un veikalā sajutos nostaļģiski. tie jogurti ir trauciņos, un trauciņi viens no otra ir jānolauž. vēl nostaļģiskas ir kartona olu kārbas, jo padomju laikā arī tādas bija.
otrkārt, es veikalā pārbaudīju savu drosmi un atklāju, ka neesmu pietiekami drosmīgs. kamēr es stāvēju un centos atcerēties, ko vēl vajag nopirkt (vajadzēja miltus, un es tā arī nenopirku), man priekšā grozījās viena ar melniem drediem un neparasti sakrāsotu seju. man iešāvās prātā pavēstīt, ka viņa ir stilīga kā Tokio Hotel, konkrēti Bils no Tokio Hotel (ko par īpašu apvainojumu padara viens vārdā neminams cibiņš), bet es to neizdarīju (ja es būtu teicis, tas būtu bijis deadpan manierē, starp citu). tā vietā es pie kases aizspraucos viņas kompānijai pa priekšu un paraustīju plecus, kad viņi uz mani skatījās. ar to pietika, lai justos ar sevi apmierināts.
treškārt, man ir daudz par daudz mūzu. es svaidos un dīdos starp visu iespējamo, bet neko nepabeidzu (kā jau visi var redzēt). teiksim, pēdējā laikā man ir bijušas idejas:- vienai organizācijai
- vairākiem biznesiem
- trīs blogiem
- vienam zinātniskās fantastikas romānam
- vismaz trīs programmām
- daudziem tulkojumiem
- visādiem video</i>
lielāko daļu no tā pat varētu nosaukt par aizsāktiem projektiem, un es droši vien jau esmu aizmirsis vēl šo to. es esmu safilmējis, sarakstījis, izpētījis, izdomājis un saplānojis, bet ne pabeidzis. es visu atlieku, tikmēr rodas jaunas idejas, bet vecās vairs nešķiet tik svaigas. man turpina šķist, ja es kādreiz atrisināšu šo problēmu ar koncentrāciju, tad vienā mirklī uzausīšu kā jauna saule, apžilbinot visus. man pat it kā ir pamats tā domāt, jo lietas, kur es iesaistos, vienkārši mēdz padoties, tās liekas vieglas. katrā ziņā, Emobobja liktenis (ubagošana komūnā ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) vajag) šim ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fatalis noteikti nedraud. narcisisma (& animu) izraisīta runāšana par sevi trešajā personā gan.
ceturtkāt (arī speciālā drukas kļūda), neoplasm pareizi raksta, ka varbūt nav pareizi justies droši, jo tas drošības tīkls var izrādīties neīsts. es zinu, ka es jūtos pārāk droši. piemēram, man rīt ir eksāmens un baigais termiņš darbā, bet es tāpat rakstu Cibā.
piekārt, man ir slinkums pār-lasīt šo ierakstu, tāpēc es paļaušos, ka esmu gana satrenējies, lai tāpat visu uzsrakstītu pareizi. |
|