Nacīšu nažu trīšana (arhīvs)

Runā par “apakšcilvēkiem” (Untermensch, nacistu termins), pagaidām vēl netvarstīšanu ielās, un ka jāpriecājoties, ka kāds vēl domājot nesūtīt pie senčiem. Iegansts tam ir, ka es norādīju, ka Tramps regulāri pārkāpj Twitter noteikumus par vardarbības slavināšanu.

Jautājums ir par tiem, kas šādā kompānijā jūtas ērti: to var skaidrot kā simpātijas naida uzskatiem vai stulbumu; īsti ne kā citādāk.

• Mūsdienu monetārā teorija (cits avots)
  • Par šo latviski gandrīz vispār netiek runāts; Šuvajevs ir vienīgais izņēmums, ko zinu
• Negatīvā solidaritāte (cits, labs avots)
  • “Individuālisma laikmeta” blakne, demokrātiskas politikas sadursme ar individuālu sāncensību
• Kritika par to, kas būtu vai drīzāk nebūtu saucams par “neofeodālismu”
  • Tas ir rotaļīgs jēdziens, bet par to tāpat ir vērts runāt, un Hābermass vismaz to izmantoja ierobežotā nozīmē, runājot par “town square”
• “Tirgus loģika”, “tirgus racionalitāte”
• Red-baiting (lūgums iztulkot)

Cilvēki, kam īstā problēma liekas grautiņi, gluži vienkārši neņem vērā strukturālo vardarbību fonā un uzskata to par “normālu”.
Runa nav arī tikai par ASV; piemēram, taupības politika ir vardarbība pret mazāk nodrošinātajiem un it īpaši pret bērniem, kam tiek liegts vajadzīgais.

Pasaulē notiekošais joprojām ir skaidrojams ar to, par ko es visu laiku esmu runājis: “centrismu” kā ļaunticīgu atteikšanos izdarīt spriedumus, šajā kontekstā tieši par strukturālām varas attiecībām; par “politisku apolitismu”, kas galvenokārt vēlas uzturēt status quo.