Izglītība, kreativitāte un organizēšana.
« previous entry | next entry »
Jan. 19th, 2011 | 11:39 pm
http://www.youtube.com/watch?v=zDZFcDGp
Ļoti nepatīk uzbrukums skolām. Kur paliek tik ļoti mīļā vienlīdzība?
Kreativitāti, manuprāt, nomāc slikti skolotāji, nevis tas, ka mācamies klasēs, kur visi ir viena vecuma. Ilgi domāju par to, kā gan savādāk tad varētu noorganizēt izglītības nodrošināšanu tik daudziem cilvēkiem, un nekas labāks nenāca prātā. Tīri no organizatoriskā viedokļa. Vecums, kā kritērijs grupas izveidei, nodrošina gan saskanīgākas grupas izveidi, gan vieglu skolēnu skaita paredzēšānu katrā grupā arī vairākus gadus uz priekšu.
Variants tiem, kas savu talantu atraduši, nespiest mācīties parastā skolā? Bet ja vispārējās skolas būtu tikai viens no variantiem, tad vai tik vecāki atkal nebūtu tie galvenie bīdītāji, lai bērniņš īsteno viņu neīstenotos sapņus... Un, sauciet mani par aprobežotu, bet man tomēr liekas, ka clvēkam ir jābūt plašākam redzeslokam par kādu vienu jomu. Cik tik nenākas klausīties muļķības ko kāds, kas skolā tajā dienā nav bijis, dzirdējis kaut kur no kaut kā kaut kādu baumu un tagad nēsā follija cepurīti... Pievelna pareizrakstību? Kam gan vajag zināt kaut ko par evolūciju? Es iedomājos cilvēku, kas sācis tikai dejot no 8 gadu vecuma... Ak jel...
Nepatika ari uzbrukums standartizētiem eksāmeniem. Iedomājaties izmaksas apstrādāt tik milzīgu informācijas apjomu, kā katra cilvēka visas līdšinējās dzīves pieredzes analīze, kad jastājas universitātē. Standartizēti testi tad ir glābējs. Lai cik kreatīvi tad pieietu izglītībai universitātē, tomēr ir tak jāatlasa, kas tur mācās. Nevar visi būt speciālisti. (Ar izglītojamo skaita celšanu krītas kvalitāte, starp citu... Tas paceļ arī jautajumu par zinātnisko grādu vērtību. Katrs mudaks tagad ir Maģistrs. Jaiet talāk!) Es pat esmu vēlējusies lai tiktu ieviesti starptautiski standartizētie eksāmeni, lai ir vienota mēraukla arī globalajā arēnā. Mēs, kā nekā, tagad dzīvojam daudz mazākā pasaulē. Problēma ir šo eksāmenu kvalitāte. Cik labi tie atspoguļo to, ko universitāte grib redzēt - spēju un interesi kļūt par speciālistu.
Par tādu eksāmenu var arī kļūt kaut tas pats kreativitātes tests...
Galvenās izvirzītās problēmas ir nenoliedzami aktuālas. Skolās tiek nogalēta kreativitāte un ir ļoti svarīgi atklāt bērna talantus un tos attīstīt. Un to dara labs skolotājs. Bet ne vienmēr (patiesībā reti) jau bērnībā var to talantu redzēt. Pat ja ļoti, ļoti cenšas, ir tomēr bērni, kas ir vienkārši normāli. Un lielākajai daļai ir potenciāls mākslās, bet vai mums tiešām ir vajadzīgi tik daudz mākslinieki? Pārāk jau nu agri nāktos izlemt cilvēka likteni, ja pie pirmajām pazīmēm, ka viņš labi dzied - zīmogs virsū. Ja nu, kad pienāks fizikas laiks, izrādīsies, ka nākošais Einšteins ir viduvēja popzvaigznīte un fiziku nemaz i redzēt nedabūja. (Ka es skolā... Nekad nepiedošu!)
Izcils, jau pats par sevi nozīmē virs vairākuma. Nevar visi būt izcili dziedātāji. Pēc definīcijas. Visi var dziedāt, bet par izcilu tāpat uzskatīs tikai eliti.
Man tomēr liekas, ka šie ir divi dažādie jautājumi, kreatīvās domāšanas attīstīšana un talantu attīstīšana, abi ir adresējami šīs pašas organizatoriskās sistēmas ietvaros. Ko tiešām varētu mainīt ir pašu skolotāju uztvere par attīstību. Lai tā nav tikai iemācīšanāš, kas ir pareizi.
Varbūt bez kārtējās sistēmas demolēšanas, bez labāka piedāvajuma, vajadzētu uzlabot skolotāju situāciju lai būtu motivācija būt labam? Varbūt tomēr jāuzlabo metodes? Un es pieļauju, ka viņš to arī domā. Varbūt paspruka čalim revolucionārs purkšķis. Piedošu. Šoreiz... :P
Ļoti nepatīk uzbrukums skolām. Kur paliek tik ļoti mīļā vienlīdzība?
Kreativitāti, manuprāt, nomāc slikti skolotāji, nevis tas, ka mācamies klasēs, kur visi ir viena vecuma. Ilgi domāju par to, kā gan savādāk tad varētu noorganizēt izglītības nodrošināšanu tik daudziem cilvēkiem, un nekas labāks nenāca prātā. Tīri no organizatoriskā viedokļa. Vecums, kā kritērijs grupas izveidei, nodrošina gan saskanīgākas grupas izveidi, gan vieglu skolēnu skaita paredzēšānu katrā grupā arī vairākus gadus uz priekšu.
Variants tiem, kas savu talantu atraduši, nespiest mācīties parastā skolā? Bet ja vispārējās skolas būtu tikai viens no variantiem, tad vai tik vecāki atkal nebūtu tie galvenie bīdītāji, lai bērniņš īsteno viņu neīstenotos sapņus... Un, sauciet mani par aprobežotu, bet man tomēr liekas, ka clvēkam ir jābūt plašākam redzeslokam par kādu vienu jomu. Cik tik nenākas klausīties muļķības ko kāds, kas skolā tajā dienā nav bijis, dzirdējis kaut kur no kaut kā kaut kādu baumu un tagad nēsā follija cepurīti... Pievelna pareizrakstību? Kam gan vajag zināt kaut ko par evolūciju? Es iedomājos cilvēku, kas sācis tikai dejot no 8 gadu vecuma... Ak jel...
Nepatika ari uzbrukums standartizētiem eksāmeniem. Iedomājaties izmaksas apstrādāt tik milzīgu informācijas apjomu, kā katra cilvēka visas līdšinējās dzīves pieredzes analīze, kad jastājas universitātē. Standartizēti testi tad ir glābējs. Lai cik kreatīvi tad pieietu izglītībai universitātē, tomēr ir tak jāatlasa, kas tur mācās. Nevar visi būt speciālisti. (Ar izglītojamo skaita celšanu krītas kvalitāte, starp citu... Tas paceļ arī jautajumu par zinātnisko grādu vērtību. Katrs mudaks tagad ir Maģistrs. Jaiet talāk!) Es pat esmu vēlējusies lai tiktu ieviesti starptautiski standartizētie eksāmeni, lai ir vienota mēraukla arī globalajā arēnā. Mēs, kā nekā, tagad dzīvojam daudz mazākā pasaulē. Problēma ir šo eksāmenu kvalitāte. Cik labi tie atspoguļo to, ko universitāte grib redzēt - spēju un interesi kļūt par speciālistu.
Par tādu eksāmenu var arī kļūt kaut tas pats kreativitātes tests...
Galvenās izvirzītās problēmas ir nenoliedzami aktuālas. Skolās tiek nogalēta kreativitāte un ir ļoti svarīgi atklāt bērna talantus un tos attīstīt. Un to dara labs skolotājs. Bet ne vienmēr (patiesībā reti) jau bērnībā var to talantu redzēt. Pat ja ļoti, ļoti cenšas, ir tomēr bērni, kas ir vienkārši normāli. Un lielākajai daļai ir potenciāls mākslās, bet vai mums tiešām ir vajadzīgi tik daudz mākslinieki? Pārāk jau nu agri nāktos izlemt cilvēka likteni, ja pie pirmajām pazīmēm, ka viņš labi dzied - zīmogs virsū. Ja nu, kad pienāks fizikas laiks, izrādīsies, ka nākošais Einšteins ir viduvēja popzvaigznīte un fiziku nemaz i redzēt nedabūja. (Ka es skolā... Nekad nepiedošu!)
Izcils, jau pats par sevi nozīmē virs vairākuma. Nevar visi būt izcili dziedātāji. Pēc definīcijas. Visi var dziedāt, bet par izcilu tāpat uzskatīs tikai eliti.
Man tomēr liekas, ka šie ir divi dažādie jautājumi, kreatīvās domāšanas attīstīšana un talantu attīstīšana, abi ir adresējami šīs pašas organizatoriskās sistēmas ietvaros. Ko tiešām varētu mainīt ir pašu skolotāju uztvere par attīstību. Lai tā nav tikai iemācīšanāš, kas ir pareizi.
Varbūt bez kārtējās sistēmas demolēšanas, bez labāka piedāvajuma, vajadzētu uzlabot skolotāju situāciju lai būtu motivācija būt labam? Varbūt tomēr jāuzlabo metodes? Un es pieļauju, ka viņš to arī domā. Varbūt paspruka čalim revolucionārs purkšķis. Piedošu. Šoreiz... :P
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
liish
date: Jan. 20th, 2011 - 10:49 am
Link
Sen jau vairs nav tas laikmets, kad jāmācās no galvas kaut kādi fakti, jāiekaļ vēsturnieku vārdi un gada skaitļi. (google it) Cilvēkam skolā būtu jāļauj izprast informāciju, analizēt, nevis mācīties no galvas. Atmiņas treniņu var izveidot kā atsevišķu priekšmetu. Kaut vai ģeogrāfija, kurā bija jāiekaļ Āzijas karte no galvas - valsts un galvaspilsēta. Nu, tagad reāli vienīgais, ko atceros ir Turkmenistāna un Ašgabata, jo toreiz izveidoju tizlu asociatīvu dziesmu. Vai vērtīgāk nebūtu, ja mēs skatītos video, vai taisītu kolāžas izmantojot katras valsts kultūrvēsturiskos objektus utt.
Mana izglītības sāpe ir teorētiskums, kaut tā pati ķīmija, nu nav man sajēgas par ķīmiskiem procesiem, kaut arī visus tos redukcijas vienādojumus perfekti mācēju atrisināt.
Viss saraustīts gabalos, turklāt skolotājs mācību grāmatas materiālus pasniedz kā vienīgo patiesību (pārsvarā 90% gadījumi). Evolūcija?? Manuprāt tikai teorija, jā, labi, Darvinu var skolā pieminēt, bet mācīties, ka pirms 25000gadu notika tas un tas, un testā to jautāt kā pareizo atbildi. NO, NO, NO. :)
Manuprāt, ne jau Kena Robinsona ziņojums bija par to, ka tagad viesiem bērniem jākļūst par māksliniekiem un jāpārstāj izglītoties, bet par to, ka šos talantus nevajag apslāpēt sakot, ka mūziķis/ dejotājs/ gleznotājs maizi nenopelnīs. Padarot bērnus tik nenormāli nopietnus... Skolā nevis māca lietas, bet VĒRTĒ!! Visu laiku vērtē un iedzen bailes no kļūdām. Katra kļūda skolā ir slikta atzīme. Rezultāts - bailes!
Arī piekrītu par to, ka skolās audzina intelektuāļus augstkolai, savukārt tur zinātnei. Iespējams, tā ir tikai mana personīgā negatīvā pieredze, bet daudz no tā, ar ko es saskāros skolā bija teorētisks bla, bla, bla ielikts zinātniskos terminos. Sāp, ka tik daudz jauniešu iegūst bakalauru/ maģistru un tā īsti jau neko izņemot gudri vervelēt nemāk. Visi PR speciālisti utt.. Nu sāp, ka augstkolas diženums ir sabiedriskajā domā iekalts kā tāds gudrības apliecinājums, bet realitātē cilvēks amatnieks, kurš prot izgatavot māla vāzi savā attīstībā ir daudz augstāk. Kas liedz viņam brīvajā laikā lasīt un interesēties par pasaulē notiekošo? Bet vajag kaut ko reāli darīt. Tik maz cilvēku mūsdienās, kas kaut ko māk - izaudzēt, salabot, izveidot, uzšūt, RADĪT.. Patērniecības ziedu laiki.
Ceru, ka spēji kaut daļēji izsekot manam domu plūdumam.
Reply | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
slieka
date: Jan. 20th, 2011 - 02:12 pm
Link
Tu esi izaugusi tā tīri neko. :) Piiekrītu, ka daudzos priekšmetos vajag interaktīvākas lekcijas un kreatīvāku darbu. Bet piemēram matemātikā, atceros, ka Stone bija ļoti priecīga, ka kāds atrada nedaudz savādāku pieeju konkrētā piemēra atrisināšanai. Bet atbilde ta tik un tā ir un paliek viena. Un tā var būt rakstīta arī grāmatas aizmugurē. Arī dažas nianses bioloģijā, u.c. Tās ir lietas kuras mēs nenovērotu paši, bet kuru IEMESLI un INTERPRETĀCIJAS ir diskutējamas, bet fakts pats par sevi pastāv un ir neapstrīdams. Par daudziem priekšmetiem, pat par fiziku, varētu piekrist, ka tur varētu nedot vienu atbildi. Bet diez vai kāds uz vietas izdomātu stīgu teoriju.
Man ir grūti izdomāt, kā, ja ir labs skolotājs, kas pasniedz ideju un liek domāt, savādāk dot piemērus lai redzētu vai cilvēks konkrēto teoriju ir sapratis un spēj viņas ietvaros ko atrisināt...
Ok. Jautājums - vai par lietām par kurām tev IR izpratne tevi nemācīja ar a) b) c)? Vai arī tomēr bija skolotajs, kas paskaidro kāpēc abc? Jo cik es atceros, man tas viemēr ir skolotājs.
Piekrītu, ka ieklat nav jēgas. Bet es tomēr visu laiku domāju par matemātiku. Tur ir ļoti efektīvi iekalt, ja ir izpratne arī. Man liekas, ka metodēm ir stipri jāatšķiras atkarībā no priekšmeta. Vēsturē noteikti gadaskaitļi nav jāzin!!
Viena lieta, kas man bija - es visur meklēju principu. Nekad nespēju tajā pašā ķīmijā neko atrisināt tikai tāpēc, ka tā jābūt. Savukārt, ja es sapratu KĀPĒC, tad viss nāca pats no sevis. Tikai biki lēnāk kā tiem , kas iekala. Tā nu jā - tehnikski nebiju labākais skolēns. :D Za to tagad es nevienu pašu faktu no vēstures neatceros - nevienu! Bet man ir tāda kā izjūta par principiem kā sabiedrības sevi organizē un mijiedarbojas savā starpā. Bet jā - to visu pati sev izveidoju. Nav ne jausmas vai tā ir laba izpratne. :D
Eu, eu, eu... Evolūcija ir teorija. Ļoti svarīga un šobrīd visstiprākā. Arī es esmu stingri par to pārliecināta. Un viņa noteikti ir jāpasniedz skolās! Kaut tikai tāpēc lai baznīca nedabon iestāstīt savējo kā vienīgo patiesību, jo tā viņa dara. :) Tad nu kad māca par evolūciju tas ir jādara veidojot izpratni kāpēc ir šāda teorija un testā var prasīt tieši to un lūgt dot piemērus. Var nenostādīt kā svētu patiesību ar pareizo variantu. Bet jāmāca ir!
Un es vienmēr gribu no tiem, kas evolūcijai netic, dzirdēt kāpēc. Uzrakstīsi cibiņā par to rakstu? Būtu interesanti. :)
Tāpēc man pirmais video patika labāk. Tur tieši tā doma arī bija pasniegta. Un tam es pilnībā piekrītu. VIENĪGAIS, kas man nepatika bija tas, ka viņš piesējāš sistēmai organizatoriskajā līmenī, nevis metodiskajā, ideoloģiskajā vai kādā citā.
Un ritīgi labi mūziķi, vispār ir ļoti inteliģenti. Mūzika un valodas kačā smadzeni un padaraarī citu priekšmetu apgūšanu vieglāku. Tāpēc es pat esmu par to lai skolā visiem būtu jāiemācās spēlēt kādu instrumentu. :)
BET... Visi nevar ar mūziku naudu pelnīt. Tas ir tiesa. To var darīt un tas ir jādara, bet tikai retajam ar to pietiktu. Ir baigais risks visu savu naudu likt uz vienu kārti.
Un jā tā vērtēšana ir tīrais vājprāts!!! Pilnīgi piekrītu!
Bet tas viss ir tāspašas vecās labās skolas ietvaros. Mainīt var metodes, bet organizatoriski viss, man liekas, ir čiki. Nav ne vainas mācīties klasē, kur visi ir viena vecuma.
Par augstskolu - manliekas tādai ir vērtība tikai eksektajās (un tehniskajās - īstajās zinātnēs :D ) zinātnēs. Tur tas tiešām ir vērtīgi un cilvēki, kas nāk ārā ir ar īpašām prasmēm, ko ir praktiski nereāli iegūt pašmācībā. Es, piemēram, negribu lai mani operē Mirdzastante. Humanitārie - pārak savairojusies. Man liekas, ka to varētu sadalīt. Lai "īstajām" zinātnēm ir grāds, bet humanitārajiem to varētu saukt savādāk - piem. "baigi daudz lasīju par to kā kādam kaut ko iesmērēt".
Tas, ka cilvēki neko nemāk vairs uztaisīt, man liekas, nav universitāšu vaina... Tu vari rakstīt disertāciju par titana-alumīnija sakausējumu lūzumu modelēšanu UN audzēt un šūt un labot. Tur man liekas ir cits civilizācijas vilnis pie vainas. Patērniecība - tieši tā.
Es tomēr esmu ar visām četrām par zinātni! (to īsto...) Atkārtojami eksperimenti, salīdzināmi dati - tā mēs visi varam vienoties. Tāmums ir kopēja valoda.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
liish
date: Jan. 20th, 2011 - 04:01 pm
Link
Reply | Parent