Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

6.5.09 10:40

jo vecāka es kļūstu, jo laiks skrien ātrāk..
vnk nemanot pazūd dienas un mēneši- vēl nesen bija oktobris, bet nu jau ir maijs, pietam, maijs tiko sākās, bet tulīt jau būs vidū.
nepatīk.

5.5.09 14:22

kārtējo reizi man izrādījās taisnība..
priekšnieks ta klusēja, bet tiklīdz pie manis piesēžas īpašnieks, es saprotu, ka nekas labs neizskanēs.
protams, ka atlaista netieku, bet algu "apgraiza" par 75Ls, kas iznāk, ka 2 mēnešu laikā jau 130Ls mīnusā.. nu, ko forši! ko citu teikt.
un atkal es nesaprotu, kā ir labāk- strādāt par smiekla naudu vai nedarīt neko..

nolēmu, ka līdz jūlijam strādāšu un tad skatīšos kā lietas grozās.
vismaz "jauno" algu, kas patiesībā ir santīms santīmā kā pirms 3 gadiem, sākot šeit strādāt, maksās no maija un būs tik godīgi, ka par aprīli vēl saņemšu "vecos" grašus. vismaz šajā jautājumā viņiem vēl godaprāts pietika, bet atvaļinājumu gan var dabūt atmaksātu tikai par 1.ned., nevis visām 4... fantastiski!

5.5.09 11:39

bija burvīgas brīvdienas.
7dien bijām pie draudzenes un vakardienu pavadījām visu dienu spēlējot galdaspēles- rezultās 6:3 manā labā un 0:2 Mīļotā labā, jo spēlējām 2 dažādas spēles.
bija tā mierīgi un forši.


priekšnieks joprojām klusē, bet visapkārt jau notiek atlaišanas sērija Nr.3, kā arī algu samazināšana Nr.3. nu redzēs..

29.4.09 10:46

rīt atkal h2o aerobika- nebiju domājusi, ka tik forši:)

vakar kārtīgi ar draudzenēm izpļāpājāmies- kā pl.13 sākām, tā pl.21 beidzām- būtu jau ilgāk, ja vien mājup nevajadzētu doties..

darbā neviens neko nesaka, bet visi aizdomīgi klusē. pie sevis iedomājos, ja mani atlaistu, kas nenotiks, tad neskumtu, jo man tak visa vasara tad būtu brīva un gan jau kkādu darbu atrastu, ja sagribētu- kaut ar krustmeitas vecāku palīdzību.
vairāk par atlaišanu mani baida algas samazināšana, jo no vienas puses ir jau ok, ja vismaz kkāda alga nāk, tad var rēķinus nomaksāt un tālāk dzīvot no Mīļotā algas, bet no otras puses, strādāt tās garās stundas par smieklu kapeikām ar nav nekas spīdošs.
vieglāk būtu, ja mani vnk atlaistu, tad pašai lēmumi nebūtu jāpieņem..

27.4.09 17:37

priekšnieki šovakar lems par 3.kārtas biznesa "apgraizīšanu" :)))

ka tik nesanāk, manu vēlmju piepildīšanās par to, ka vēlos vairs nestrādāt..
pers.daļas vadītāja pat ritīgi saposās šim pasākumam par godu un teica, ka viņu gaida sarkanais paklājs- tā jau ir, atliek tikai zirgoties, raudāt jau neies!

27.4.09 12:55

nevaru sagaidīt rītdienu.
no rīta h2o aerobika, tad latte un ķiršu tabaciņa uz balkona, mmm..
vēlāk randiņš ar draudzenēm, klačas, dzērieni, ēdieni, tabaka un galvenais SAULE!!!

beidzot, beidzot ir tiešām fantastisks laiks un sola, ka 3dien pat 24*C būšot, nu redzēs.


vakar devu izvēles iespēju Mīļotajam, kuram nu galīgi nepatīk mana regulārā smēķēšanas sezona. vakarā, kad ir visgardākais smēķis, es ļāvu viņam izvēlēties- vai nu sex, vai dodos uz balkonu.. un ko gan viņš izlēma? ;))) šķiet, būs jāievieš šī "šantāža" par tradīciju :D

26.4.09 10:50

vakar ar draugiem pabijām tā ilgāk kopā un šodien sasodīti miglojas acis un nāk miegs, bet tupu darbā.

patiesībā jau draugi ir pāris no Mīļotā pamatskolas laikiem, bet sajūta tāda, ka ritīgi dvēseļu radinieki. džeks brauks maijā prom uz Norvēģiju strādāt, bet sieva paliks LV, paskatīsies kā viņam iet un ja būs ok, tad arī pārcelsies turp. bet mūsu kāzas esot sarkanais datums, kuru izlaist ir aizliegts:) dīvaini jau būs, ka nebūs tik sasniedzami, bet toties būs ar ko pa Norvēģiju paceļot:)


vispār, es te tā padomāju, ka tikai daži draugi nav jau precēti, vai arī ļoti ilgstošās un stabilās attiecībās. mēs laikam esam tas gadījums, kad tiešām var pateikt- parādi, kas ir tavi draugi un mēs pateiksim, kas esat jūs.

24.4.09 12:02

es negribu vairs strādāt.
es vispār neko daudz vairs negribu.
kkāda apātija iestājusies. tik gulta, TV un ēst gatavošana ir tas, kas vēl izraisa patiku.
ritīga mājsaimniece:)

21.4.09 17:12

gandrīz Mīļotajam uztaisīju pārsteigumu, nopērkot Depeche Mode biļeti Romā, bet nesanāca, jo nevarēju iebraukt kā bitīt matos to biļeti var iegādāties!!! un kāda velna pēc, ja pērk itālijas lapā, tad biļete maksā 50eur, bet ja pērk tieši tādu pašu biļeti vācijas lapā, tad tā maksā 170eur! kkas galīgi neštimmē, tādēļ noraustījos, lai nesanāk kkāds gļuks..

baigi gribas kkur aizdoties- it kā saprotu, ka vajadzētu tomēr pirms kāzām dzīvot taupīgāk, bet tajā pašā laikā gribas kkur prom.. tik sen nekur nav būts. kopš septembra. mans vienīgais mierinājums varētu būt tāds, ka ietaupot uz mirkļa vājībām, mēs varētu nokļūt Jamaikā jau šajā ziemā- tas būtu tiešām īsts sapņa piepildījums!

21.4.09 10:40

tika izlemts, ka positivusā tomēr nāksies gulēt teltī/mašīnā, jo visas civilizētās gultas vietas ir aizņemtas, PROTAMS!
varēšu salīdzināt kā bija pirmajā festā, kurš ķipa bija slikti apmeklēts, un šo, kurš noteikti būs ļoti labi apmeklēts, zinot, ka tas ir kļuvis par līdzīgu kultu kā liepājas "bīčs". vismaz vienīgais labums ir tāds, ka "maziņie" cerams, joprojām dosies uz liepājas pusi un salacgrīvā nerādīsies.

bet vispār izskatās, ka jūlijs/augusts būs diezgan pieblīvēts ar dažādiem notikumiem, jo vienīgi pirmajā jūlija nedēļā nekas nav paredzēts- bet arī tam vēl ir laiks.


tagad man gribas tikai un vienīgi siltu saulīti, balkonu, latti un tabaciņu, turpinot lasīt salkanību Nr.4, bet šķiet, ka šādi laikapstākļi pienāks vēlāk nekā grāmata tiks izlasīta. un vispār, es šodien tupu darbā.

20.4.09 17:57

nu kur tad ir tas solītais siltais laiks?

lasu saldo 4.grāmatu un visu laiku piedomāju, jo tālāk, jo salkanāk, bet ja jau nepatiktu, tad nelasītu. lai gan, ja būtu kkas interesatāks darāms.. vēl arī iedomājos, ja šīs grāmatas būtu rakstītas pirms entajiem gadiem, kad ex.. vēl bija gana aktuāla tēma manā dzīvē, tad noteikti mani līdzpārdzīvojumi būtu daudz izjustāki. priecājos, ka man nav salauzta sirds un šis mīlas stāsts manas brūces lieki netraumē:)

18.4.09 14:11

izskatās, ka tuvojas tas brīdis, kad visi ne tikai precas, jo tas pienāca jau pagājušo gad', bet tagad tuvojas brīdis, kad visiem dzimst bērni..
pietam, tagad ir pienācis brīdis, kad dzimst plānotie bērni. ja iepriekš ir vesela kaudze no skolas biedriem apbērnojušies, jo tā vnk gadījās, tad tagad mums tuvs draugu pāris gaida pirmdzimto, jo tiešām tā bija plānojuši.
ak, manu dieniņu! tas nozīmē tikai to, ka mūsu kompānijā ienāks viens brēcošais, kuram vajadzēs pielāgoties. nē, nu man jau pašai nav nekādu iebildumu pret bērniem, bet drīzāk pret apsēstajām māmiņā, kas spēj runāt tikai par bērnu lietām. vispār jau cilvēki ir dažādi un ir foršie gadījumi, kad tie nemainās, pēc ģimenes pieauguma, bet šis gadījums būs citādāks, jo jau iepriekš tika diezgan daudz runāts par bērnu lietām- kā nekā viņa abonē "mans mazais" no 10kl. un tas jau vien kko liecina..

vispār jau jo vecāka palieku, jo mazāk man bērnus gribās. ja pirms gadiem trim teicu, ka man noteikti būs 2, tad tagad pat to vienu īsti negribas. droši vien tas tādēļ, ka krustmeitas vecāki pieļāva kļūdu ieviešot ģimenes pieaugumu, pirms mēs ar Mīļoto paspējām, jo tad vnk uztaisītu un vairs jau nebūtu kur likties, bet tagad mēs esam paskatījušies, ko tas nozīmē un vairs tik ļoti negribas.. jo vecāki kļūstam, jo lielāki egoisti paliekam- man tik buldogu gribas un viss. trakums, ka mani ārste baida par liktenīgo 25., kad kļūšot arvien grūtāk pie tā brēcošā tikt, jo jau tagad būtu grūti, bet ar katru gadu pēc 25. būs vēl grūtāk- tas laikam ir vienīgais iemesls, kādēļ ik pa laikam apspriežam potenciālo ģimenes pieaugumu un tā vajadzību. bet katru reizi nonākam pie secinājuma, ka mēs vēl tik daudz kur vēlamies aizceļot un tādā veidā ceļojot, iekrāt lielākai mājvietai arī nesanāks un vispār, mēs noteikti neesam tam gatavi, jo krustmeita un pāris stundām ir forša, bet 365dienas gadā būtu par traku.

15.4.09 17:59

vienmēr, kad aizdomājos par nāvi, rodas tikai 2 jaut.- vai mani tuvie zina, ka vēlētos, lai tieku kremēta un ja mirtu nelaimes gadījuma dēļ, lai mani orgāni tiek izmantoti transplantācijā.

zinu, ka Mīļotajam par transplantāciju minēju, bet par kremēšanu?
tāpat arī mamma vienmēr ir teikusi, lai viņu kremēju un tāpat arī, lai lieku pansionātā, ja viņai vecuma marazmi nāk virsū un sāk man bojāt dzīvi.
izlasīju interviju, kur sieviete bija uz lapiņas uzrakstījusi, ka nevēlas, lai liek zārkā, bet kremē un spēlē kko no Depeche Mode, un vīrs bija atradis šo lapiņu un tā arī izdarījis. man liekas, ka tas ir skaisti, ka katram vajadzētu izteikt savu vēlmi un palicējiem tā arī izdarīt, ja arī tas neliekas kādam īpaši pieņemami..


patiesībā dīvaini, ka manā ģimenē ir tik pierasti par šo visu runāt, jo Mīļotajam tas liekas kkas galīgi briesmīgs un nevajadzīgs- vismaz ir radies tāds priekštats, jo viņam mūsu jociņi par nāvi ir pārāk melni un neizprotami. reizēm pat aizdomājos, cik patiesībā ir dīvaini, ka man jau no 20.gadu vecuma stāv testaments pie notāra, bet citiem sirmgalvjiem tāda nekad nav bijis. bez maz vai tā, ka es rūpīgi, pati nezinot, gatavotos nāvei, bet patiesībā jau ir tā, ka man vnk patīk ka viss ir sakārtots un skaidrs, lai nav nekādi pārsteigumi no zila gaisa- to es neciešu visvairāk:)

14.4.09 12:13

7dien atklāju smēķēšanas sezonu, mmm.. bija labi:)

vakar pastaigajāmies pa m/parku un es sapratu, kāpēc vietējie iziet pastaigās tikai vakarā, jo tad pazūd tie visi milzonīgie bari.. turpmāk arī es tā rīkošos, jo tas ir neizturami, no miera ostas vairs nav ne smakas- nesaprotu, kāpēc man tāda doma iešāvās prātā, ka vajag izkustēties dienas laikā..


Mīļotā māte uzbrauca, ka esmu palikusi viņas dēliņu zem tupeles un ne jau viņš labprātīgi ir izdomājis precēties luterāņos, bet tas ir mans pirksts:) toties viņš paziņoja, ka viss paliek pa vecam un mēs laulāsimies luterāņos, tas nu ir izlemts:)
uzrēcu, ka nabadzīte nespēj samierināties, ka viņš vairs nav zem viņas tupeles.
bet patiesībā smagi viņam, jo visu laiku atrodas kā starp 2 dzirnakmeņiem- es visu laiku uzskatu, ka viņš saklausās savu māti un tad rīkojas pēc viņas prātā un otrādi, māte domā, ka viņš saklausās mani un dara, ko lieku. it kā viņam nebūtu pašam sava galva! es jau cenšos noticēt, ka viņa māte neuzdarbojas, bet grūti tas nākas, jo gana daudz esmu no viņas cietusi un redzējusi. tagad pamazām noticu, ka viņš ir sācis dzīvot savu dzīvi. viņam arī pateicu, ka mana ticība viņam radīsies ar laiku un tikai darbos to redzēšu. nav jau svarīgi, lai tie lēmumi sakristu ar manām vēlmēm, bet ir svarīgi, lai redzu, ka tie ir VIŅA lēmumi..

11.4.09 10:22

kārtējo nakti slikti gulēju, tagad tāda pusaizmigusi.. pat nemanīju, ka pa ceļam kolēģis man bija pīpinājis un mājis, vnk pusaižmiegtām acīm braucu un neko daudz pa malām neredzēju.

krastmala bija kā izmirusi, dažas mašīnas, neviena cilvēka, tikai pārītis, kas atspiedies pret margām gar Daugavu, skatās kkur tālumā, ritīgs miers. es tā vairs nemāku..

tieši tajā momentā SWH Reiters saka, ka kāds skatītājs esot uzrakstījis, lai vismaz 1x gadā, Lieldienās, cilvēki apstājas un neskrien, protams, es tajā brīdī braucu nedaudz virs atļautā ātruma, lai paspētu ieskriet veikalā pirms darba, jo dārgie kolēģi ir aizmirsuši pasūtīt h2o, bet es bez tā kā bez rokām.

nākamā doma ir par ēdienu, ka vēlētos šodien notiesāt tiešām gardo veģetāro picu, bet piebremzēju sevi ar domu, ka man pienākas gurķmaizītes un dažas lašmaizītes, tad jau redzēs.. tagad man pienākas lielā lattes krūze un cerība atmosties līdz vakaram.

10.4.09 12:59

šonakt sapnī biju Jamaikā- pilnmēness pie vainas, jo spīd kā prožektors pa logu un droši vien sapnī likās, ka saulīte žmiedz acīs:)


ik pa laika iešaujas prātā doma, ka kāzas ir jāatceļ, jo pārāk daudz kašķu un nevajadzīgu emociju tās izsauc, pietam, par to milzu naudu varētu tik daudz kur aizceļot! kaut mēnesi kkur forši nodzīvoties.
vai arī lielāku dzīvokli iegādāties- ar tagadējām cenām būtu pat ļoti reāli piepildāma lieta.

ceru, ka 7dien būs saulīte, jo šitas, kas ārā darās man nu galīgi pie sirds neiet.

8.4.09 14:29

gribu uz venēciju un gribu kko uzgrillēt, brīvdienās.

nāk miegs..

8.4.09 11:24

es ar šausmām gaidu mirkli, kad būs jāmeklē baltā kleita- šķiet, tas būs sarežģītākais, ko nācies piedzīvot..
bet varbūt es maldos.


vakar iešāvās prātā doma, ka jādodas pēc tabakas, bet noturējos.
uz balkona jāuzstiepj krēsli un galds, tad sezona sāksies.

tāpat arī ritenis jāsaved kārtībā un ziemas riepas beidzot jānomaina- šogad kkā viss ļoti ātri notiekās. man liekas, ka iepriekšējos gados pavasaris tik ātri nepienāca. īpaši, ja atceras, ka pirms dažiem gadiem 22.aprīlī vēl snovoju..

6.4.09 12:32

jūtu, ka straujiem soļiem tuvojas tabaciņas sezona..

bet vēl mirkli jāuzgaida, jo palikšot vēl auksts, tātad īstā sezona nav pienākusi, bet nu vakar gribējās ļoti, ļoti..

6.4.09 10:29

6dien viss beidzās ar to, ka Mīļotais joprojām nav izlēmis, kur laulāsimies..
viņa pārlecība par labu lut. bik sašķobījās.
ķip, lut. nav tik stingri, bet kat. ir pārāk stingri- tas man atgādina lielāko daļu kat., ko pazīstu, ticība tiek izmantota tikai tad, kad ir izdevīga konkrētajam cilvēkam, bet citās reizēs TĀ nedaudz piemirstas, jo konkrētajā situācija nospēlē par sliktu cilvēkam.

sasodīti liekulīgi, bet ne mana dzīve un ne mana problēma.
ja neskaita iespēju bik pabojāt manu balto dienu.


devu Mīļotajam šo nedēļu, lai izlemj, kas viņš īsti ir un ko vēlas, jo nu jau tikai 4mēn. palikuši, bet mums joprojām nekā jēdzīga nav priekš konkrētās dienas.

4.4.09 19:56

dotajā momentā es sēžu darbā, bet Mīļotais runā ar savu māti par baznīcu.
saku godīgi- priecājos, ka neesmu tur klāt..

no otras puses, ja būtu klāt, viņš nedabūtu dzirdēt tik daudz visādu sviestu kā tas patreiz droši vien notiekās.
katrā gadījumā būtu interesanti no malas to pavērot, ķip iemiesotos kādā kakta puteklī un noklausītos, ko viņa un arī viņi runā, kad neesmu klāt.. bet tā kā man nav Harija Potera un arī ne slavenā Edvarda spējas kkamī iemiesoties, noklausīties, kļūt neredzamai, tad nākas vien fantazēt, kas tur patreiz notiek.

3.4.09 11:59

3dien tomēr nekas nenotika, bet vakar Mīļotais mani pārsteidza un mēs pierakstījām ceremoniju baznīcā, kurā visu laiku esmu vēlējusies laulāties un pie mācītāja, kurā saskatīju jau no sākta gala, ka gribētu, lai viņš ir tas, kurš laulā :)

patreiz nespēju noticēt, ka Mīļotais no 100% katoļa ir tik ļoti pārvērties, ka gatavs laulāties luterāņos- viņš pat nespēj iedomāties, cik laimīga jutos.


vienīgi nezinu, kā viņš to mātei pateiks un nezinu, kas notiks, kad viņš to pateiks..
bailīte jau ir, ka viņš tomēr pārdomās, tādēļ manī vēl nav tā drošības sajūta, ka tiešām esam sarunājuši ceremonijas vietu, bet nu es ļoti ceru, ka nekas nemainīsies un viss tomēr notiksies!
Powered by Sviesta Ciba