19.7.09 11:01 - positivusMmm.., Positivus!Brīnišķīgi- O'Connora bija debišķīga. Tik debišķīga, ka skudriņas skrēja pār muguru.. Kad skatījos sev apkārt, vairumam uz sejas bija vnk smaids. Viņi nedziedāja līdzi, bet vnk sapņaini skatījās uz skatuvi kā iemesti citā realitātē.. Vismaz es tā jutos un pēc daudzajām sejām likās tāpat.. Tāpat arī daži vnk stāvēja aizvērtām acīm un kustējās mūzikas pavadībā, arī es izbaudīju šo mirkli. Aizverot acis, likās, ka esmu viena pati ar O'Connoras debišķīgo dziedājumu un jūras ieskauta. Tas noteikti pagaidām bija mans šī gada visvisvisbrīnīšķīgākais notikums. Gulēts ir maz un pat AC/DC nespēj mani uzcelt, bet ja vajadzētu atkārtot, tad noteikti gulētu vēl mazāk un baudītu vēl vairāk:) Bet Positivus Nr.1 tomēr bija labāks, lai gan organizētības un izklaižu jautājumā šis Nr.3 pārspēja visu, bet bik tie pūļi patraucēja izbaudīt to īpašo auru, kas bija pirmajā gadā.. Bet to es paspēju, kamēr visi iefanoja par Moby, kaut vai pastaigājot pa gandrīz izmirušu pludmali, kamēr fonā skanēja "Why does my heart feel so bad?", tas kkā īpaši aizķēra.. Mmm.. |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
Black and Blue. And who knows which is which and who is who.
15.7.09 17:51 - bez mērķisMūsdienu cilvēku nelaime ir tā, ka mēs nezinam, ko gribam. Mēs zinam tikai to, ko negribam.Nu vismaz uz mani tas attiecas pilnībā. Un dzīve tomēr ir daudz vienkāršāka, ja ir kāds konkrēts mērķis. Citādi var sanākt viena vienīga dzīves izpļurgāšana. Vismaz šajā ziņā Orvelam ir taisnība, lai gan jāatzīst, ka viņa "Lai dzīvo aspidistra" baigi muļļājās- nu vismaz es nevaru nekādi ielasīties.. |
14.7.09 12:12 - gultaŠķiet, ir uzlabojies skats uz dzīvi- nu jau gribas gan Positivusu, gan visu pārējo:)Un Mīļotais uztaisīja lielu pārsteigumu- pēc vairāk kā gada uzlika gultai redeles. Nu man ir sajūta, ka guļu debesskrāpī un kaķim jaunās pārmaiņas ne visai patīk, jo nav vairs gultas malas pret kuru galvu atspiest. Bet trakākais ir tas, ja guļot pie kājām kaķim iesper, tad viņš vnk izlido no gultas.. Patiesībā izklausās briesmīgi, bet gulta man patīk:) |
12.7.09 12:41 - pļāpas un kāzasWow, reizēm ir ļoti noderīgi vnk papļāpāt, jo var uzzināt šo to interesantu..Tā nu sanāca, ka ar krustmeitu uz ZOO neaizgājām, jo nejēdzīgi laikapstākļi bija, toties pavadījām visu dienu kopā, pa vidam pļāpājot ar viņas vecākiem. Tā nu tik izlemts, ka viņi tomēr būs mums kā ritīgi vedēji, ne tikai parakstīsies baznīcā. Tas nu ir darīt- tagad būs miers, vismaz šajā ziņā:) Tāpat arī izrādījās, ka viņi ir kopā 9 gadus, bet es biju pārliecināta, ka 7:) Tad iznāk, ka 2 gadus viņi slēpa no radiniekiem, ka ir kopā, vēl 2 cīnījās ar visiem "sūdiem", kas bira pār viņu galvām no Mīļotā un viņu brālēna klana un tagad ir 5 gadus precējušies. Lūk, to es saucu par izturību:) Tāpat krustmeitas vecāki mani izbrīnīja ar teikumu, ka Mīļotā māte patiesībā ir sajūsmināta par mūsu kāzām- man droši vien sejā bija WTF izteiksme :D Vienīgais, ka viņai nepatīk (kā jau īstai katolietei), ka precamies luterāņu baznīcā jeb precīzāk pat tas nav tik sāpīgi kā Mīļotā izmestā doma, ka pats varētu pāriet luterāņos, bet tas jau nenozīmē, ka viņš patiešām to darīs.. Vienvārdsakot man tas viss bija baigais pārsteigums un tagad nezinu, ko domāt, jo no vienas puses gribētos ticēt, ka viņa māte beidzot ir samierinājusies ar mūsu attiecībām, bet tajā pašā laikā es atceros notikumu pirms 2,5 gadiem, kad man beidzot likās, ka viss tiešām ir baigi ok, bet viņa iedūrua dunci mugurā un es sev nosolījos nekad viņai vairs neuzticēties. Bet vispār viss ir forši un beidzot šķiet, ka palikuši tikai sīkumi, ko apdarīt. |
10.7.09 15:31Sapratu, ka besos nevis par kāzām kā tādām, bet gan par daļām, kur iesaistīti citi cilvēki, jo tas visu padara sasodīti neskaidru..Daļa, kur taisīju ielūgumus, domāju par rotāšanu un visādi citādi sīkumi, kas atkarīgi no manis, man ļoti patīk, bet tie cilvēki.. Tas bankets.. Tā nesaprašana, ko iesākt, jo nekas neštimmē.. Vnk besī! Patreiz sapņoju tikai par to, ka vakarā nonākot mājās uz sava balkona iedzeršu aukstu latti, uzpīpēšu tabaciņu un apēdīšu kārtīgu gabalu medus kūkas. Tik jācer, ka Mīļotā māte būs jau aizbraukusi un nedomā ciemoties līdz manam atgriešanās brīdim. |
8.7.09 18:36 - guļsaku godīgi- ir sajūta, ka atsitīšos ar galvu pret klaviatūru un neviens klients mani nesazvanīs..kafija nelīdz, sushi uzdzina vēl lielāku miegu un swh laiž kkādu miega dziesmu. pieminēsim faktu, ka apkārt grozās 2 īpašnieki un pretī sēž tiešais priekšnieks. |
8.7.09 12:49Kkā stulbi sanāca- vakar ciemojāmies pie krustmeitas un uzzinājām jaunumus par ģimenes pieaugumu. Pekas mamma patreiz jūtas varen draņķīgi un nevar saprast kādas sajūtas viņai būs mūsu kāzu dienā.. Gribējām, lai viņi mazliet izklaidē viesus banketā, bet tagad nevar saprast, vai viņiem to likt. Ja teiksim, ka vajag, tad jau visu darīt, bet iedomājoties sevi, kurai būtu ritīgi sūdīgi, bet vienlaicīgi būtu jāsmaida un jāizklaidē publika.. Nu nez, no cilvēciskā viedokļa galīgi glupi būtu pieprasīt, lai viņa tagad visus izklaidē, tajā pašā laikā pēc mēneša varbūt viss būs ok.Tā nekonkrētība vareni besī. Visu laiku iešaujas prātā, ka vajadzēja atrast kādu, kurš ar lielāko sajūsmu būtu piekritis kāzām Jamaikā vai arī kārtīgi piestrādāt pie šī paša eksemplāta un pierunāt doties uz Jamaiku, nevis čakarēties te pat Latvijā.. Līdz 6dienai jāizdomā viss pa punktiem, bet tā domāšana ir bik līdz kaklam. |
6.7.09 16:21 - mežāži+sapņiAr Mežāžiem ir tā- viņi ir ļoti pacietīgi (daudz pacietīgāki kā citi) un ilgi klusē (bieži vien vispār tā arī neko nepasaka), bet tiklīdz tiek pārkāpta viņiem vien zināmā robeža, tā atpakaļ ceļa nav un piedots netiks nekad..Katrā gadījumā tā noteikti ir ar mani un ir novērots ar vēl dažiem Mežāžiem- mēs vnk esam kā tāda slepena biedrība, kuru patiesībā saprot tikai otrs tāds pats radījums:) Vnk Mīlulis vakar uzvaicāja, vai tas kariņš ar viņa māti nekad nebeigsies, uz ko es varēju atbildēt, ka es viņu cietu 2 gadus un tad mana robeža tika pārkāpta. Pati vainīga un arī viņš pats vien vainīgs, ka ļava tik tālu aiziet.. Toties pēc šādas sarunas redzēju zīmīgu sapni- kārtējo reizi bija laulību diena un šoreiz mēs pa īsto salamājāmies, nu tā kā esam klieguši tikai 1x pa šiem 4,5gadiem. Tad nu sapnī izšķīrāmies un pagāja kāds laiciņš līdz atkal satikāmies, šoreiz atkal baznīcā, bet ne kāzās. Skatoties uz viņu jutu ritīgas sāpes, bet ne tādēļ, ka neesam kopā un ne arī tādēļ, ka tās izrādījās viņa mātes bēres, bet vnk man bija slikti, jo viņam bija slikti. Tad nu mēs kkā neveikli satikāmies, sākām runāt un sajutāmies ritīgi tuvi, viņš mani bildināja un bijām patiesi laimīgi.. Apprecējāmies. Sapņa beigas. No rīta pamodos un nosmēju- re, pat sapnī redzu, ka varētu būt ļoti laimīgi, ja nebūtu viņa mātes. Tas nenozīmē, ka vēlu viņai nāvi, bet vnk gribētu, lai viņa mūsu attiecībās nekad nebūtu bijusi un arī turpmākajā dzīvē nebūtu, bet tas nu nav iespējams. Ja vien nepārceltos uz dzīvi ārzemēs un tādēļ redzētu viņu max 1x gadā, bet tā kā man tracina pat viņas regulārā zvanīšana dēliņam, tad tas neko nelīdzētu. Diemžēl. |
6.7.09 11:40Ja nebūtu tik sasodīti nogurusi, jo Mīļotais mani pamodināja pl.6, tad Morrissey koncis būtu paticis vēēēl labāk..Vispār man jau tā likās, ka jūlijs būs grūšs mēnesis, jo tad man vienmēr sākas tāds kā maziņš besītis, kurš ir par iemeslu, lai atvaļinātos un kkur aizdotos, bet šogad tas ir pārcelts uz augustu, tādēļ tagad ir uznācis piktums uz dzīvi. Nav ne spējas, ne gribēšanas kko darīt. Nav arī dižas vēlmes tikties aiz pienākma ar cilvēkiem. Ir sajūta, ka par daudz šis mēnesis saplānots un par daudz lietu darāms- darbs, pienākumi, darbs. Pat Positivusu sāku izjust kā pienākumu. Ai, man vnk gribas iesēsties lidmašīnā un kkur aizlidot- uz kādu mazu zvejnieku ciematiņu pie Vidusjūras, kur uzēst gardas maltītes un uzpīpēt pie naksnīgās jūras. Vismaz ielūgumi ir gandrīz gatavi:) |
4.7.09 11:45 - perfektiMan vakar beidzot bija LIELISKS patiešām lielisks vasaras rīts- silts, bez vēja, uz balkona, ar latti, tunča tostermaizēm, ķiršu tabaku un grāmatu..Sajutos tik sasodīti dzīva un laimīga! Tieši šādi rīti ir mana vasaras burvība un nespēju vien pārdzīvot, cik daudz jauku brīžu esmu palaidusi garām, jo strādāju un nevarēju būt uz sava mīļā balkona. Pēc tam sekoja kriosauna un vēl visādi sīkumi. Jāatzīst, ka esmu kļuvusi pārāk slinka un mājās neko nedaru- tur valda milzum nekārtība un gatavojusi neesmu dikti sen. Vnk nepietiek spēka, vēlmes un saņemšanās.. Man gribētos būt kādā gaišum gaišā lauku mājā, kur uz galda smaržotu puķuzirnīši, un gulēt šūpuļtīklā lasot kādu mīlasstāstu. Man viennozīmīgi pietrūkst nesteidzīguma. |
30.6.09 10:50man jau tagad kaitina tie luksafori krastmalā, kas nav pat uzstādīti, bet jau izraisa izbrīnu par to vajadzību un stulbumu..brauc, brauc un pēkšņi stabs priekšā- ok, pa malējo joslu jau neviens nebrauc, bet tik un tā kaitinoši. pietam, negribu iedomāties, kas notiks brīdī, kad tie tiks iedarbināti- it kā jau tā par maz korķu ielās būtu! |
27.6.09 11:09jāņi tika pavisam mierīgi aizvadīti- neviens nepiedzērās, neviens neaizdegās, pat nepārēdās..man laikam sākas pirmskāzu stress, jo sāku apjaust, cik daudz sīkumu vēl japadara, bet pats trakākais- sāku naktīs redzēs murdziņsapņus par kāzām, kur galvenokārts Mīļotais dodas prom no altāra bez manis.. un pat ne tā, ka pamet, bet vnk izdomā, ka šodien nav īstā diena precībām. ek, uz kāzām toč būs kkāds pretstresa zālītes jāiepērk:) un vēl man riebj, ka šodien ir 6diena kā 1diena un visi sēž ofisā kā pielīmēti, traucējot manu brīvdienu mieru darbā. jo īpaši riebj šefs, kur sēž pretī, strebjot savu kafiju- jā, jā, viņš joprojām 2.5gadu laikā nav iemācījies nečāpstināt, nestrebt un nekrakšķināt pirkstus! |
21.6.09 10:33 - diena pirms atpūtasrīga ir izmirusi- nav cilvēku, nav mašīnu..uz darbu atbraucu 10min., kaut parasti tas aizņem 25min. jūtu, ka darba nebūs un vnk nobumbulēšu šīs stundas, piktojoties uz pārējiem, kas tagad atpūšas. gaidu rītdienu, kad sametīsim mantas mašīnā, paņemsim kaķi un dosimies uz laukiem. bet tagad latte, tikko ceptas bulciņas un iespējams tabaciņa.. |
20.6.09 15:09vakar ar draugiem nospriedām, ka dzīve tomēr iet uz augšu..it kā jau ir tā "dižķibele" (joprojām nespēju rimties, cik debils vārds) un it kā jau ir šis tas sūdīgāk, bet ja salīdzina ar to, kas bija pirms 2-3 gadiem, tad tomēr ir krietni vairāk viss uzlabojies un attīstījies nekā kritis uz leju. un vispār jo tuvāk nāk augusts, jo vairāk baile metas. visu laiku likās, ka tās kāzas tik tālu, tik tālu, bet nu jau sāk uz papēžiem mīt:) dīvainākais, ka man barselonu gribas vairāk par pašām kāzām- nu galīgi jocīga līgava esmu:D |
17.6.09 12:04vakar bija tāda īsta mājsaimnieču diena- no rīta h2o aerobika, kriosauna (Mīlulis uzdāvināja uz v.d., lai pasaldējos -150 grādos. ritīgi forša padarīšana un nemaz tik auksti tie dūmi nav), tad nomazgāju un iztīrīju Princesīti, precīzāk gan auto mazgātuves džeks, kurš laipni izvilka saulītē krēslu, lai varu pasēdēt, izšrubīju māju, izmazgāju veļu, uzcepu rabarberu plātsmaizi un visādi citādi rīkojos ļoti "mājsaimnieciski"..patiesībā man tā ļoti patīk- no rīta velti laiku sev un pēcpusdienā gatavojies Mīļotā ierašanās mirklim.. ja vēl nebūtu tā apziņa, ka nākamajā dienā uz darbu jāiet.. bet citādi kriosauna ir tiešām forša padarīšana, jo gulētejot, atlūzu uzreiz, nevis kā parasti, kad ilgi grozos un mocos. tāpat arī naktī ne reizi nepamodos, lai gan patiesībā man reti kad ir tiešām ciešs miegs.. tāpat arī enerģijas uzplūds pa dienu bija milzīgs, jo normālā gadījumā nebūtu pat pusi izdarījusi no tā, ko paveicu. gaidu rītdienu, lai atkal varu uzņemt enerģiju aukstajā dūmu mutulī:) vēl vairāk gaidu šīs dienas beigas, jo joprojām miegojos un nespēju pamosties. |
15.6.09 12:26kā jau paredzēts vakar 9to gadu pēc kārtas gāza lietus aumaļām:) naivi gan būtu ticēt, ka varētu būt citādāk..bet brīvdienas tik un tā bija jaukas. tagad gaidu jāņus un vispār tā ēšana-gulēšana-ēšana nogurdina. tagad gribas kafijot-pīpēt-kafijot. |
11.6.09 11:30jāiztur šī diena un tad prom uz laukiem..jāiztīra mašīna, lai kaķis var to atkal piespalvot, jo dosimies uz laukiem kopā. tas ir tik amizanti, kad viņa guļ uz rokas, kamēr es stūrēju, jo citur viņai nu galīgi nepatīk, tikai pie stūres- nu īsta tālbraucēja.. ja nu vienīgi Mīļotais brutāli piespiež gulēt viņa klēpī un vnk nelaiž pie manis. kopš ir ievērots, ka menti ir īpaši apsēduši Siguldas šoseju, kaķim būs vien jāsamierinās ar Mīļotā ciešajiem apskāvieniem, bet tiklīdz būsim garām "mentu" zonai, tā atkal varēs tēlot šoferi:) |
10.6.09 11:14
nez, nez.. negribas ticēt, ka būs vēl 2 salauztās sirdis. ar ex.. un "rozā brillēm" pietika.. gribētos domāt, ka ex.. un Mīļotais ir tās īstās loves un viss. nu dzīvos, redzēs:) |
8.6.09 15:01atradu vēl vienu lietu, ko iebāzt acīs vīrišķim:rīts kā parasti- noskan viņa modinātājs, paiet aptuveni 30min-1,5h un viņš izraušas no gultas. tas ir aptuveni tā, ja modinātājs zvana pl.7, tad viņš izveļas no gultas ap pl.8. šī tēma mums ir mūžīgais kašķis, bet vismaz esmu izārstējusi viņu no modinātāja zvanīšanas ik pēc 10min, vismaz 4x pēc kārtas. spilgtākais piemērs bja, kad modinātājs noskanēja pl.6, bet no gultas viņš izlīda pl.9:17, kad es jau devos ārā pa durvīm. rīts šodien- noskan modinātājs pl.8:22 un pl.8:24 viņš ir izkāpis no gultas. iemesls- pa TV rāda NBA. šito es viņam visu mūžu pieminēšu! kad grib, tad izrādās, ka ļoti labi var pamosties tiklīdz atskan tas pretīgais troksnis, ko sauc par modinātāja zvanu! vīrieši, bē!!! |
8.6.09 11:16rīt likšu savus vasaras smukumnagus kājām.pirkšu papīru kāzu ielūgumiem- jāsāk tak beidzot taisīt. bet vispār nevaru sagaidīt, kad šīs nedēļas darbi beigsies un būs 3 brīvdienas pēc kārtas, ko pavadīt laukos pie mammas. pat tad, ja 14.06. līs liets, kā jau ierasts pēdējos 7-9 gadus, būs forši. kaut vai vnk gulēt ar Mīļoto gultā, lūrēt TV, spēlēt spēles un ik pa laikam doties pie mammas, lai paēstu gardas maltītes:) es gan naivi ceru, ka šis gads varētu būt izņēmums, bet kāpēc gan, lai tā būtu.. agrāk cītīgi skaitīju, cik gadus pēc kārtas šajā datumā līst, bet tas notiek tik sen, ka vnk jau ir bik sajucis un konkrētu gadu skaitu vairs nevaru pateikt, toč no 2001.g., bet gan jau, ka iepriekš arī gāza. |
5.6.09 13:13vakar pateicoties "māsiņām" iegādāju savu "skaistās dienas kleitu"..pilnīgi negaidīti un ja nebūtu "māsiņa D" atbraukusi no Londonas, tad droši vien vēl ļoooti ilgi nebūtu saņēmusies veikalus revidēt. zinu tikai to, ka bija tā īstā sajūta, par ko visi runā- uzvelk un zin, jā, šī ir īstā un parādās milzonīgs smaids :) un tālāk, lai ko mērītu, nekas vairs nešķiet tāds.. bik pārtērēju sevis noteikto max summu un ja nebūtu atlaide, tad tas "bik" būtu 105Ls, bet nu tikai 75Ls.. katrā gadījumā Mīļotais neteica ne vienu sliktu vārdiņu par manu izdarību un es zinu, ka tā vnk vajadzēja! tā pat kā daudzām izrādījās, ka kleita, ko uzreiz it kā izsvītroja kā neatbilstošu, izrādījās viss, viss skaistākā. tāda sajūta, ka nu jau tādi sīkumi palikuši, jo baznīcu arī nokārtojām un silti, labi ap sirdi palika, kad ziedojumā iedevām bik vairāk naudiņas un varēja redzēt, ka mācītājs to tiešām novērtē- par šo naudu likās, ka tā 100% nav zemē nomesta. |
2.6.09 11:17vakar pirmo reizi pa 5 gadiem nūdistus apmeklēju vienatnē, bez vīrieša pie sāna.bija ok, neviens pat nepiesējās- laikam trāpījos īstajā zonā:) likās, ka LV vai nu visi ir atlaisti, vai tik bagāti, lai nestrādātu, jo bija tik tiešām daudz cilvēku- negribu zināt, kas notiek brīvdienās.. vēl interesants novērojums- šausmīgi daudz jauno papucīšu ar bērniem atpūtās. agrāk likās, ka bija otrādi- vīri strādāja, bet sievas ar bērniem pa pludmali ņēmās. |
Powered by Sviesta Ciba