Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

28.5.09 19:48

priekšnieks nošokēja.

biju sagatavojusies smagai kaujai par atvaļinājumu, kurš mums ir atļauts 2ned., bet es ņemšu 3. šefs pilnīgi bez nekādām dzēlībām un negācijām pateica- Tev vajag 3ned., dabūsi 3ned. viņš pat nebija pārsteigts par manu prasību un domāja, ka ņemšu mēnesi. vēl vairāk viņš pārsteidza ar tekstu, ka man nav jāsatraucas par to, kurš strādās un vispār par to nav jādomā.


katrā gadījumā es paliku ar muti vaļā. lūk, ko nozīmē pareizi izvēlēta taktika- runāt aci pret aci un uzķert labu garastāvokli:) tagad sāku domāt, ka tik nevajadzēja visu mēnesi ņemt brīvu, bet varbūr nav ko raustīt lauvu aiz ūsām un priecāties par to pašu.
Current Music: Prince- Purple Rain

28.5.09 12:23 - Hamlets

vakar ar draudzeni mēģinājām gremdēties atmiņās un apmeklējām Hamletu..
tā vīlos. tik ļoti, ka līdz beigām pat neizturējām.

pirms 7 gadiem viss bija citādāk. vakar bija sajūta, ka viņi uz skatuves īsti nesaprot, ko iesākt, un prasa Zagorskim muļķīgus jautājumus.. bet tieši tādēļ jau viņi ir uz skatuves, lai paši izdomātu, ko darīt!
nu jā, nav jau Raimis, Ābols, Mārcis Nr.1 un Džonis, Džonis bija fantastisks, Mārtiņu vispār nav jēgas pieminēt, tas pats par sevi. Līga, Ieva, Anete..

katrā gadījumā sapratu, ka tie 3-4 gadi tur bija skaisti un tagad saprotu, kādēļ vairs neeju. pirms 2 gadiem mēģināju- sapratu, ka sviests; vakar- sapratu, ka sviests; moš pēc 2 gadiem aiziešu ar cerību, ka vairs nav sviests.


jaunībā jau zāle bija zaļāka un debesis zilākas, tādēļ ticu, ja ietu nezinot Hamleta vēsturi, tad tagad man varbūt patiktu. labi, ka Mārcis Nr.2 ir kā tāds "bara vadonis", citādi vispār "čau"!

25.5.09 11:11

baznīcas lieta nodarīta, būs miers.
stāvot pie altāra nospriedu, ka laulību ceremonija būs ļoti jauka un smaidīgais mācītājs to visu padarīs vēl skaistāku..

iesvētībās sapratu, ka saksafons un ērģeles ļoti labi skan kopā, tad nu mums ceremonijā būs abi divi, ne tikai saksafons.

23.5.09 17:53

man patīk lietus, kad esmu darbā. un ne jau tāpēc, ka tad lielāka iespēja sagaidīt sauli brīvdienās, bet gan tādēļ, ka pret jumta logiem klusi skan lietus lāses, es ieslēdzu Pink Floyd, iededzu sveci, lasu grāmatu un sajūta nepavisam nav kā darbā. iepriekšējā ofisā es būtu kāpusi uz palodzes uzpīpēt, bet tagad es vnk uzpīpēju un fantazēju kā būtu, ja šis ofiss būtu mans dzīvoklis, kā es gulētu putu vannā un klausītos lietus un PF melodiju sajaukuma..

20.5.09 19:09

reizēm gribas visu pamest, iemācīties spāņu valodu un pārcelties uz spāniju.
patiesībā mani te nekas netur un ja nebūtu Mīļotā.. kas zin'.

tā vietā es gaidu augustu un barselonu.

18.5.09 14:59

"pirms runā, padomā, vai klusums nebija labāks" (man vajadzētu to sākt ievērot)

kkā ļoti līdzīgi izteicās mācītājs un man viņš patīk tieši tādēļ, ka nenoliedz arī citas reliģijas. patiesībā mācītājs ļoti bieži piemin austrumu kultūras un tas ir forši, vismaz neieciklējas un vienu vienīgu savu konfesiju.. jo īpaši tādēļ, ka budisms man ir dauuuddzzz tuvāks par kristietību.

ātri tas laiks paskrēja, 4dien "ģenerālmeiģinājums" un 7dien iesvētības. lieta būs darīta:)

17.5.09 21:06

bija tik forši satikt krustmeitu, tas padarīja Mīļotā mātes dz.d. pasākumu paciešamu.

nopriecājos, ka kāzas mums nebūs kā "parasti" un nebūs jāskatās uz Mīļotā radiņiem, kas cilā vienu glāzīti pēc otras.
interesanti, ka krustmeitas vecākus es neuztveru kā viņa radus, bet vnk krustmeitas vecākus, laikam jau tādēļ, ka viņi paši ir gājuši cauri tam, ko man vajadzēja izturēt no Mīļotā mātes puses. tikai viņiem tas bija dauuudddzzz smagākā formā- mani vēl pasaudzēja:)


smieklīgi, ka visi citi un arī Mīļotais par kāzu kleitas neesamību uztraucas vairāk kā es pati. nu galīgi netipiska līgava es esmu, jo atlieku un atlieku to pirkšanas brīdi un uztveru līdzīgi kā zobārsta apmelējumu, bet gan jau saņemšos..

12.5.09 10:49

biju izplānojusi sev jūliju-augustu atpūtā, lai cita kolēģe, kas ir bezalgas atvaļinājumā, strādā, bet es paņemtu uz 2mēn. bezalgas atvaļinājumu.. šī atteicās un rakstīs atlūgumu- žel.. tagad jādomā, kā vispār augustā 3ned. dabūt brīvas.

būs grūši, bet gan jau..


joprojām ir kkāds panīkums- tikai gulta, tv, kafija, tabaka, spēles.
kāzām neko nedaru, māju netīru un ar lielu piespiešanos uz darbu eju. šķiet, ka tiešām ir kkas jāmaina, bet nevaru saņemties.

6.5.09 10:40

jo vecāka es kļūstu, jo laiks skrien ātrāk..
vnk nemanot pazūd dienas un mēneši- vēl nesen bija oktobris, bet nu jau ir maijs, pietam, maijs tiko sākās, bet tulīt jau būs vidū.
nepatīk.

5.5.09 14:22

kārtējo reizi man izrādījās taisnība..
priekšnieks ta klusēja, bet tiklīdz pie manis piesēžas īpašnieks, es saprotu, ka nekas labs neizskanēs.
protams, ka atlaista netieku, bet algu "apgraiza" par 75Ls, kas iznāk, ka 2 mēnešu laikā jau 130Ls mīnusā.. nu, ko forši! ko citu teikt.
un atkal es nesaprotu, kā ir labāk- strādāt par smiekla naudu vai nedarīt neko..

nolēmu, ka līdz jūlijam strādāšu un tad skatīšos kā lietas grozās.
vismaz "jauno" algu, kas patiesībā ir santīms santīmā kā pirms 3 gadiem, sākot šeit strādāt, maksās no maija un būs tik godīgi, ka par aprīli vēl saņemšu "vecos" grašus. vismaz šajā jautājumā viņiem vēl godaprāts pietika, bet atvaļinājumu gan var dabūt atmaksātu tikai par 1.ned., nevis visām 4... fantastiski!

5.5.09 11:39

bija burvīgas brīvdienas.
7dien bijām pie draudzenes un vakardienu pavadījām visu dienu spēlējot galdaspēles- rezultās 6:3 manā labā un 0:2 Mīļotā labā, jo spēlējām 2 dažādas spēles.
bija tā mierīgi un forši.


priekšnieks joprojām klusē, bet visapkārt jau notiek atlaišanas sērija Nr.3, kā arī algu samazināšana Nr.3. nu redzēs..

29.4.09 10:46

rīt atkal h2o aerobika- nebiju domājusi, ka tik forši:)

vakar kārtīgi ar draudzenēm izpļāpājāmies- kā pl.13 sākām, tā pl.21 beidzām- būtu jau ilgāk, ja vien mājup nevajadzētu doties..

darbā neviens neko nesaka, bet visi aizdomīgi klusē. pie sevis iedomājos, ja mani atlaistu, kas nenotiks, tad neskumtu, jo man tak visa vasara tad būtu brīva un gan jau kkādu darbu atrastu, ja sagribētu- kaut ar krustmeitas vecāku palīdzību.
vairāk par atlaišanu mani baida algas samazināšana, jo no vienas puses ir jau ok, ja vismaz kkāda alga nāk, tad var rēķinus nomaksāt un tālāk dzīvot no Mīļotā algas, bet no otras puses, strādāt tās garās stundas par smieklu kapeikām ar nav nekas spīdošs.
vieglāk būtu, ja mani vnk atlaistu, tad pašai lēmumi nebūtu jāpieņem..

27.4.09 17:37

priekšnieki šovakar lems par 3.kārtas biznesa "apgraizīšanu" :)))

ka tik nesanāk, manu vēlmju piepildīšanās par to, ka vēlos vairs nestrādāt..
pers.daļas vadītāja pat ritīgi saposās šim pasākumam par godu un teica, ka viņu gaida sarkanais paklājs- tā jau ir, atliek tikai zirgoties, raudāt jau neies!

27.4.09 12:55

nevaru sagaidīt rītdienu.
no rīta h2o aerobika, tad latte un ķiršu tabaciņa uz balkona, mmm..
vēlāk randiņš ar draudzenēm, klačas, dzērieni, ēdieni, tabaka un galvenais SAULE!!!

beidzot, beidzot ir tiešām fantastisks laiks un sola, ka 3dien pat 24*C būšot, nu redzēs.


vakar devu izvēles iespēju Mīļotajam, kuram nu galīgi nepatīk mana regulārā smēķēšanas sezona. vakarā, kad ir visgardākais smēķis, es ļāvu viņam izvēlēties- vai nu sex, vai dodos uz balkonu.. un ko gan viņš izlēma? ;))) šķiet, būs jāievieš šī "šantāža" par tradīciju :D

26.4.09 10:50

vakar ar draugiem pabijām tā ilgāk kopā un šodien sasodīti miglojas acis un nāk miegs, bet tupu darbā.

patiesībā jau draugi ir pāris no Mīļotā pamatskolas laikiem, bet sajūta tāda, ka ritīgi dvēseļu radinieki. džeks brauks maijā prom uz Norvēģiju strādāt, bet sieva paliks LV, paskatīsies kā viņam iet un ja būs ok, tad arī pārcelsies turp. bet mūsu kāzas esot sarkanais datums, kuru izlaist ir aizliegts:) dīvaini jau būs, ka nebūs tik sasniedzami, bet toties būs ar ko pa Norvēģiju paceļot:)


vispār, es te tā padomāju, ka tikai daži draugi nav jau precēti, vai arī ļoti ilgstošās un stabilās attiecībās. mēs laikam esam tas gadījums, kad tiešām var pateikt- parādi, kas ir tavi draugi un mēs pateiksim, kas esat jūs.

24.4.09 12:02

es negribu vairs strādāt.
es vispār neko daudz vairs negribu.
kkāda apātija iestājusies. tik gulta, TV un ēst gatavošana ir tas, kas vēl izraisa patiku.
ritīga mājsaimniece:)

21.4.09 17:12

gandrīz Mīļotajam uztaisīju pārsteigumu, nopērkot Depeche Mode biļeti Romā, bet nesanāca, jo nevarēju iebraukt kā bitīt matos to biļeti var iegādāties!!! un kāda velna pēc, ja pērk itālijas lapā, tad biļete maksā 50eur, bet ja pērk tieši tādu pašu biļeti vācijas lapā, tad tā maksā 170eur! kkas galīgi neštimmē, tādēļ noraustījos, lai nesanāk kkāds gļuks..

baigi gribas kkur aizdoties- it kā saprotu, ka vajadzētu tomēr pirms kāzām dzīvot taupīgāk, bet tajā pašā laikā gribas kkur prom.. tik sen nekur nav būts. kopš septembra. mans vienīgais mierinājums varētu būt tāds, ka ietaupot uz mirkļa vājībām, mēs varētu nokļūt Jamaikā jau šajā ziemā- tas būtu tiešām īsts sapņa piepildījums!

21.4.09 10:40

tika izlemts, ka positivusā tomēr nāksies gulēt teltī/mašīnā, jo visas civilizētās gultas vietas ir aizņemtas, PROTAMS!
varēšu salīdzināt kā bija pirmajā festā, kurš ķipa bija slikti apmeklēts, un šo, kurš noteikti būs ļoti labi apmeklēts, zinot, ka tas ir kļuvis par līdzīgu kultu kā liepājas "bīčs". vismaz vienīgais labums ir tāds, ka "maziņie" cerams, joprojām dosies uz liepājas pusi un salacgrīvā nerādīsies.

bet vispār izskatās, ka jūlijs/augusts būs diezgan pieblīvēts ar dažādiem notikumiem, jo vienīgi pirmajā jūlija nedēļā nekas nav paredzēts- bet arī tam vēl ir laiks.


tagad man gribas tikai un vienīgi siltu saulīti, balkonu, latti un tabaciņu, turpinot lasīt salkanību Nr.4, bet šķiet, ka šādi laikapstākļi pienāks vēlāk nekā grāmata tiks izlasīta. un vispār, es šodien tupu darbā.

20.4.09 17:57

nu kur tad ir tas solītais siltais laiks?

lasu saldo 4.grāmatu un visu laiku piedomāju, jo tālāk, jo salkanāk, bet ja jau nepatiktu, tad nelasītu. lai gan, ja būtu kkas interesatāks darāms.. vēl arī iedomājos, ja šīs grāmatas būtu rakstītas pirms entajiem gadiem, kad ex.. vēl bija gana aktuāla tēma manā dzīvē, tad noteikti mani līdzpārdzīvojumi būtu daudz izjustāki. priecājos, ka man nav salauzta sirds un šis mīlas stāsts manas brūces lieki netraumē:)

18.4.09 14:11

izskatās, ka tuvojas tas brīdis, kad visi ne tikai precas, jo tas pienāca jau pagājušo gad', bet tagad tuvojas brīdis, kad visiem dzimst bērni..
pietam, tagad ir pienācis brīdis, kad dzimst plānotie bērni. ja iepriekš ir vesela kaudze no skolas biedriem apbērnojušies, jo tā vnk gadījās, tad tagad mums tuvs draugu pāris gaida pirmdzimto, jo tiešām tā bija plānojuši.
ak, manu dieniņu! tas nozīmē tikai to, ka mūsu kompānijā ienāks viens brēcošais, kuram vajadzēs pielāgoties. nē, nu man jau pašai nav nekādu iebildumu pret bērniem, bet drīzāk pret apsēstajām māmiņā, kas spēj runāt tikai par bērnu lietām. vispār jau cilvēki ir dažādi un ir foršie gadījumi, kad tie nemainās, pēc ģimenes pieauguma, bet šis gadījums būs citādāks, jo jau iepriekš tika diezgan daudz runāts par bērnu lietām- kā nekā viņa abonē "mans mazais" no 10kl. un tas jau vien kko liecina..

vispār jau jo vecāka palieku, jo mazāk man bērnus gribās. ja pirms gadiem trim teicu, ka man noteikti būs 2, tad tagad pat to vienu īsti negribas. droši vien tas tādēļ, ka krustmeitas vecāki pieļāva kļūdu ieviešot ģimenes pieaugumu, pirms mēs ar Mīļoto paspējām, jo tad vnk uztaisītu un vairs jau nebūtu kur likties, bet tagad mēs esam paskatījušies, ko tas nozīmē un vairs tik ļoti negribas.. jo vecāki kļūstam, jo lielāki egoisti paliekam- man tik buldogu gribas un viss. trakums, ka mani ārste baida par liktenīgo 25., kad kļūšot arvien grūtāk pie tā brēcošā tikt, jo jau tagad būtu grūti, bet ar katru gadu pēc 25. būs vēl grūtāk- tas laikam ir vienīgais iemesls, kādēļ ik pa laikam apspriežam potenciālo ģimenes pieaugumu un tā vajadzību. bet katru reizi nonākam pie secinājuma, ka mēs vēl tik daudz kur vēlamies aizceļot un tādā veidā ceļojot, iekrāt lielākai mājvietai arī nesanāks un vispār, mēs noteikti neesam tam gatavi, jo krustmeita un pāris stundām ir forša, bet 365dienas gadā būtu par traku.

15.4.09 17:59

vienmēr, kad aizdomājos par nāvi, rodas tikai 2 jaut.- vai mani tuvie zina, ka vēlētos, lai tieku kremēta un ja mirtu nelaimes gadījuma dēļ, lai mani orgāni tiek izmantoti transplantācijā.

zinu, ka Mīļotajam par transplantāciju minēju, bet par kremēšanu?
tāpat arī mamma vienmēr ir teikusi, lai viņu kremēju un tāpat arī, lai lieku pansionātā, ja viņai vecuma marazmi nāk virsū un sāk man bojāt dzīvi.
izlasīju interviju, kur sieviete bija uz lapiņas uzrakstījusi, ka nevēlas, lai liek zārkā, bet kremē un spēlē kko no Depeche Mode, un vīrs bija atradis šo lapiņu un tā arī izdarījis. man liekas, ka tas ir skaisti, ka katram vajadzētu izteikt savu vēlmi un palicējiem tā arī izdarīt, ja arī tas neliekas kādam īpaši pieņemami..


patiesībā dīvaini, ka manā ģimenē ir tik pierasti par šo visu runāt, jo Mīļotajam tas liekas kkas galīgi briesmīgs un nevajadzīgs- vismaz ir radies tāds priekštats, jo viņam mūsu jociņi par nāvi ir pārāk melni un neizprotami. reizēm pat aizdomājos, cik patiesībā ir dīvaini, ka man jau no 20.gadu vecuma stāv testaments pie notāra, bet citiem sirmgalvjiem tāda nekad nav bijis. bez maz vai tā, ka es rūpīgi, pati nezinot, gatavotos nāvei, bet patiesībā jau ir tā, ka man vnk patīk ka viss ir sakārtots un skaidrs, lai nav nekādi pārsteigumi no zila gaisa- to es neciešu visvairāk:)

14.4.09 12:13

7dien atklāju smēķēšanas sezonu, mmm.. bija labi:)

vakar pastaigajāmies pa m/parku un es sapratu, kāpēc vietējie iziet pastaigās tikai vakarā, jo tad pazūd tie visi milzonīgie bari.. turpmāk arī es tā rīkošos, jo tas ir neizturami, no miera ostas vairs nav ne smakas- nesaprotu, kāpēc man tāda doma iešāvās prātā, ka vajag izkustēties dienas laikā..


Mīļotā māte uzbrauca, ka esmu palikusi viņas dēliņu zem tupeles un ne jau viņš labprātīgi ir izdomājis precēties luterāņos, bet tas ir mans pirksts:) toties viņš paziņoja, ka viss paliek pa vecam un mēs laulāsimies luterāņos, tas nu ir izlemts:)
uzrēcu, ka nabadzīte nespēj samierināties, ka viņš vairs nav zem viņas tupeles.
bet patiesībā smagi viņam, jo visu laiku atrodas kā starp 2 dzirnakmeņiem- es visu laiku uzskatu, ka viņš saklausās savu māti un tad rīkojas pēc viņas prātā un otrādi, māte domā, ka viņš saklausās mani un dara, ko lieku. it kā viņam nebūtu pašam sava galva! es jau cenšos noticēt, ka viņa māte neuzdarbojas, bet grūti tas nākas, jo gana daudz esmu no viņas cietusi un redzējusi. tagad pamazām noticu, ka viņš ir sācis dzīvot savu dzīvi. viņam arī pateicu, ka mana ticība viņam radīsies ar laiku un tikai darbos to redzēšu. nav jau svarīgi, lai tie lēmumi sakristu ar manām vēlmēm, bet ir svarīgi, lai redzu, ka tie ir VIŅA lēmumi..
Powered by Sviesta Ciba