Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

13.11.09 14:46

Ai, kā rīt gulēšu! Beidzot!!! Tā pamatīgi un no visas sirds..

Tad ēdīšu kādus gardumus, tik vēl nezinu kādus, un vakarā dosimies uz Staro Rīga, droši vien.

7dien Mensons būs jāapciemo un 1dien.. Ai, 1diena būs smaga. Pieskatīšu krustmeitu, kura ir apslimusi un tad nu man viņa visu dienu būs jāvaktē. Pati kopš 3dienas jūtos ne šāda, ne tāda. Vakar bija ok, bet šodien atkal jūtu, ka bik t* ceļas un tās iesnas, kuras it kā ir, it kā nav un kakls, kurš it kā ir jūtīgs un it kā nav.. Vispār šis mēnesis tāds smags gadījies. Cerēju, ka beidzot 3 dienas atpūtīšos, bet še Tev! Ar krustmeitu jau ar vairs nav tā kā bija, kad auklēju kā zīdaini- atstāj lai ņemās savā nodabā un ik pa laikam tik kko padaru. Tagad visa diena paies tiešām ņemoties un spēlējoties, jo viņa taču jau ir 4 gadus jauna dāma. Droši vien kārtējo reizi pārliecināšos, ka- nē, paldies, bērnus es vēl negribu!

12.11.09 11:40

Ja tā padomā, es tikai 2x mūžā esmu bijusi likt svecīti krastmalā. Bet vienmēr, kad braucu garām domāju, cik skaisti tas viss izskatās.. Arī vakar braucot pāri Vanšu tiltam pārņēma saviļņojums.

Vispār vienmēr, kad uzsnieg pavairāk sniega, es domāju, vai nevajadzētu atsākt kalnu priekus. Moš, šoziem jāpamēģina kā ir ar slēpēm laisties lejā, jo no snova man sāp ceļi un diezvai tas ir tā vērts, lai gan atceroties, cik bija labi.. Ehh.. Katrā gadījumā palasīju, ka snovs ceļgalu locītavām ir baigais drauds un ja vien negribu palielināt vēl vairāk risku, ka vecumdienās būs lielas problēmas ar kājām, tad labāk būtu pāriet uz slēpēm vai vispār kalnus aizmirst un laiskoties siltā pludmalē.

11.11.09 11:29 - nogurums

Daudz zirnekļu sapnī nozīmējot labu veselību un daudz draugu. Draugi man ir, bet no veselības neatteikšos- kkā pēdējā laikā nejūtos tik sprigana kā vajadzētu.. Vai nu nogurums, vai kas. Jau otro dienu bik iesnas un bik kakls jūtīgs. Tas sasodītais nogurums.

Uz Helsinkiem izlēmām, ka brauks tikai Mīļotais, nav ko naudu lieki tērēt.


Bet tie zirnekļi sapnī bija pretīgi..

9.11.09 11:22

Jūtos pārgurusi. Riebjas, ka rīt tikai brīvs un tad atkal darbs.
Riebjas, ka māja miskastē, ledusskapis tukšs, bet rīt diezvai kko darīšu. Droši vien tik gulēšu un gulēšu..

Šodien krustmeitai koncerts, bet es nepildīšu krustmātes pienākumu un neiešu skatīties, jo tupu darbā. Nevarētu gan teik, ka baigi rāvos, lai turp dotos. Nu nepatīk man mazu bērnu dziedāšana, protams, mīlīgi un tā, bet tas nav priekš manis. Lai klausītos pieaugušos, viņiem ir jābūt labāk balsīm, citādi man griež ausīs, kur nu vēl mazi bērni, kuri vispār vairāk runā nekā dzied..

8.11.09 17:40 - krievi

Nepietiek, ka man tas stulbais krievs/slāvs/krievu tautības pārstāvis jāapkalpo krieviski, lai gan dzīvoju LV, bet viņš vēl uzdrīkstas izlabot, ka man jāsaka tā, nevis šitā.. Suka bļē! Ja man būtu pēdējā diena šajā uzņēmumā, tad gan jau kko riebīgu būtu atbildējusi un latviski pavisam noteikti.
Vispār jo vecāka kļūstu, jo nacionālistiskāk noskaņota palieku. Īpaši pēdējā gada laikā to esmu novērojusi. Tīrās briesmas!

5.11.09 21:51

Man uznāk besis brīžos, kad īpašnieki savācas ofisā (atkal jau vakarā, kad vajadzētu beidzot iestāties mieram), visi tādi brūni, nosauļojušies, atpūtušies un tad nu sāk stāstīt par saviem nesenajiem atpūtas braucieniem.. Protams, es saprotu, ka tādēļ jau viņi IR īpašnieki, nevis es, bet nevajag tad stāstīt, ka nav naudas, tādēļ algas ir tik smieklīgas un jāstrādā tik daudz.. Ja nebūtu naudas, tad neviens no viņiem nedzīvotu entajās mājās, nebrauktu ar landroveriem un landcruiseriem un visādi citādi neceļotu uz entajiem pasaules nostūriem, kur normālajam mirstīgajam paietu gads vai pat gadi, lai tešām cītīgi krātu un turp dotos. Es saprotu, ka strādāju, lai nomaksātu viņu kredītus, bet tad vismaz varēja būt tik "jauki" un par saviem piedzīvojumiem kopā ar haizivīm nestāstīt manā klātbūtnē!!! Grr..

Kamēr es te muļķe cītīgi lauzu galvu, vai varu atļauties februārī doties līdzi Mīļotajam uz Helsinkiem.. No vienas puses, gribētos kaut uz mirkli kkur aizlaisties un kaut vai uz Helsinkiem, lai gan tur nav ko darīt un kur nu vēl ziemā.. Bet no otras puses, tas atkal prasīs līdzekļus, kuru mums nav tik daudz un vai būtu prātīgi tos izšķērdēt šādā veidā? Galu galā Mīļotais brauc uz DM konci, uz kuru es tāpat neiešu, un tātad to vakaru pavadīšu gulšņājot viesnīcā.. Domāju, domāju, nevaru izdomāt, bet šie te man par pludmalēm un haizivīm klārē, bē...

5.11.09 10:18 - pheee...

Šodienas pirmie vārdi- Sniegs, Bļē! [FAK]!!! Vai tiešām sinoptiķi nevarēja kārtējo reizi kļūdīties?!!

Patiesībā sniegs ir foršs, tas gan būs atkarīgs, kā šodien darbā paies diena.. Zinu gan, ka ne tā, kā es gribētu- gulta, grāmata, sveces, lašmaizītes, latte un tumšā šokolāde.

4.11.09 17:21

Mana vakara idille ir izjaukta..
Visu dienu sapņoju, ka dzeršu latti, ēdīšu ābolu pīrāgu un skatīšos "mājsaimnieces". Beidzot būs iestājies vakara miers, bet še tev! Pirms pl.17 sagāzās pilns ofiss un tagad iet ņigu-ņegu.

Ehh.. un man tā gribējās kārtējo mierīgo vakaru!


Un man riebjas grupu darbi. 6dien skolā jāprezentē reklāma un pētījums, bet nekas nav gatavs un pat netop. Man riebjas! Tādēļ es vienmēr izvēlos darīt visu viena, jo zinu, ka ar sevi varu rēķināties un pat tad, ja atlieku uz pēdējo dienu, tad tik un tā izdaru. Bet 3 cilvēkiem, kas ikdienā netiekas, ir prakstiski neiespējami visu normāli padarīt, īpaši tad, ja domas atšķiras un katrs kko uzskata par ļoti svarīgu, bet kāds cits tieši to pašu par pēdējo sīkumu!

28.10.09 10:35

Es nespēju uz viņu ilgi dusmoties.
Patiesībā jau nedusmojos uz viņu, bet tiklīdz vīramāte jaucas pa vidu, tā uzreiz man ir adatas gaisā un sāku dzelt, kam nevajag..
Drīzāk dusmojos uz sevi, ka nespēju tik ļoti savaldīties, lai vienmēr būtu "saulstariņš" publiskajā telpā un arī mājās turētu mēli aiz zobiem.

Mēs vienojāmies, ka turpmāk sabiedrībā es vairāk piedomāšu, ko runāju, un centīšos būt lielāka "saulīte", savukārt viņš pateiks mātei, lai pilnīgi un galīgi vairs nejaucas mūsu attiecībās.
Nu redzēs, kā tur būs, jo es savu apņemšanos pildīšu tikai tad, ja viņš tiešām novilks robežu starp mums un savu māti!

27.10.09 11:22

Ak, jā, vīramāte sarunas laikā izmeta domu, ka mēs tak esam nesen apprecējušies un vajadzētu dūdot kā balodīšiem.. Viņai gan aizmirsās, ka esam kopā jau 5 gadus un diezvai kāzas varēja kko diži mainīt.. Nu izņemot tās 2ned., kad tiešām "dūdojām", bet tas paskrēja ātri. Pārāk ātri..

27.10.09 11:00 - rudens depresija vai citi sūdi?

"Jautrība" turpinās..

Atvilkos mājās un sapratu, kādēļ man turp negribējās doties un kādēļ noskatījos atlikušās "mājsaimnieču" minūtes un tikai tad devos prom no darba- tas gan ir pilnīgi neraksturīgi man, jo parasti 1min. pēc darba laika beigās esmu jau durvju otrā pusē un slēdzu tās ciet. Dārgais pat mani nesagaidīja, bet gan tupēja uz dīvāna un runāja ar savu māti- pretīgāku "sagaidīšanu" tajā momentā pat iedomāties nevarēju. Patiesībā tas ir sīkums, bet es vnk nespēju domāt pozitīvi..

Visos horoskopos raksta, lai mēģinu būt pozitīva, kaut nav iemesla tādai būt. Lai mēģinu neļauties drūmām domām. Lai mēģinu ignorēt notiekošo un saskatīt tajā gaismas stariņu. Lai mēģinu nejēdzību pārvērst labajā. Galu galā, lai nopērku dzeltenus ziedus, jo varbūt tas spēs mani uzmundrināt.
Bet es vnk nespēju.

Šorīt "dārgā" vīramāte zvanīja un vēlējās "aprunāties". Labi, ka esmu darbā.
Manī sēž baigais kamols un dusma, gribētos lauku māju, kurā pabūt vienai un vnk izvēdināt galvu. Kakao/latte, tabaciņa un blūzs, tas ir tas, kas man vajadzīgs. Nē, balzāms ar upeņu sulu, tabaciņa un blūzs, tie varētu būt īstie.. Cik sen patiesībā nav dzerts, nu tā patiešām no sirds iedzerts.


Aizsūtīju vīram sms, lai pasaka mātei, lai liekas mierā, ja vien viņš negrib pavisam sadirst mūsu (manas+viņa) attiecības.

Patiesībā tas ir baigais "bulshits", kas te notiekās un ja vien man 6dien būtu normālāks garīgais un ja vien 6dien es nebūtu satikusi vīramāti, tad viss būtu ok.. Varbūt..

26.10.09 14:00 - šitādas brīvdienas vairs negribu

7diena bija papļurgāta..
Viss sākās ar 6dienu- skola no pl.9-19, tad krustmeitas dz.d. ballīte, kurā gandrīz sadirsos ar vīramāti, un beigās atvelkoties mājās, Dārgais atrubījās it kā viņam nebūtu bijusi brīvdiena, savukār mani mocīja bezmiegs un tracināja katrs viņa šņāciens un krāciens. 7dien no rīta pieslējos iešanai uz baznīcu, lai gan garīgais bija nekāds, pēc Dievkalpojuma atklājās, ka ir pazudusi mašīnas signalizācijas pults, protams, aukstumā un lietū/slapjā sniegā nācās čāpot uz mājām pēc otrā atslēgu komplekta, tad Dārgais atklāja, ka priekšējā riepā ir pamatīga nagla (patiesībā jau vairākas dienas dzirdēju tādu dīvainu skaņu, bet nepievērsu tam uzmanību) un vienīgā labā lieta šajā 7dienā bija tā, ka nomainīju beidzot ziemas riepas. Ak, jā un vakarā ēdu suši. Bet principā šī nedēļas nogale bija tāda, ka labāk varēju strādāt, nevis speciāli samainīties, lai pavadītu brīvdienu ar vīru.. Nu izņemot skolu, tai nebija ne vainas, ja vien miegs nenāktu.

Bet vispār ir dienas, kad spēju vīramāti ignorēt un nostādīt sevi augstāk par viņu, tādejādi nereaģējot uz viņas stulbībām, bet ir dienas, kad man vnk mēle neturas aiz zobiem, lai nekasītos..

Un tad vēl Dārgā sašutums, ka negāju pie "dievgalda", viņš bija domājis, ka katru reizi tagad iešu, jo tāds tak esot mises mērķis- nožēlot grēkus! Murgs!!! Un vēl trauki, ko mazgāju, un veļa, ko vācu, lai gan tieši viņam 6diena bija brīva. Phē! Vispār besīgi.. Un vēl tā slēpti/neslēptā attieksme, ka man vajadzētu karjeru bīdīt, nevis sapņot par mājsaimnieču būšanu.


Tagad gribot negribot nāk prātā doma, vai tiešām man vajadzēja mainīt nākošo 6dienu uz brīvu- varbūt labāk vispār kopīgas brīvdienas neorganizēt, jo tās drīzāk visu čakarē. Bet iespējams tas vnk ir PMS. Vai 5 gadu krīze?

21.10.09 15:25 - phē

Cik pavasarī pozitīvais, tik rudenī negatīvais ņem virsroku.

Šodien sāp galva, nāk miegs un riebjas darbs. Pietrūkst saules, bet nesen tak vēl bija.
Kkā pēdējā laikā galīgi nepatīk sava dzīve, bet nespēju arī iedomāties, ko darīt, lai to mainītu.

17.10.09 10:22 - sniegs

Kā es no rīta lamājos!!!
Ieraugot sniegu aiz loga no manis nāca ārā tik daudz "pī", cik sen nebija izteikti.
Patreiz izskatās, ka tas kusīs nost un es tā ceru, jo man nav ziemas riepu un vispār nu galīgi negribas to žļurgu uz ielām!
Ka tik nepiesalst, tad vakarā varēšu slidināties pa ielām..

Nez, kur palikusi mana patika pret ziemu? Agrāk es tā mīlēju sniegu..


Bet vispār šķiet, ka mana dzīve palikusi diezgan garlaicīga, jo jau 3šajā ierakstā runāju par laikapstākļiem, tfu!

16.10.09 10:15 - migla

Perfekta migla ārā..
Braucu pa akmens tiltu un abās pusēs pilnīgi balts, neko nevar redzēt, pat uz ceļa "dūmiņi" cēlās. Tik forši!
Patīk tāda dūmaka.

Šodien gribētos sēdēt kādā klusā "kafijotavā", pīpēt un skatīties uz miglu, cilvēkiem, lapām, vienvārdsakot rudeni.

15.10.09 15:15

Dzeltenās lapas ir brīnišķīgas un biju sajūsmā, ka vakar nestrādāju, bet varēju baudīt lielo vēju draudzeņu kompānijā.
Tas nu ir noticis- viena ir stāvoklī, otra tieši pirms nedēļas dzemdēja.

Bet es tik domāju par Islandi un ceru, ka viss būs forši. Ka brīnišķīgā daba spēs aizēnot laikapstākļu nejaucības. Kkā neticās, ka tieši mūsu 10 dienas būs vienas no retajām, kuru laikā spīdēs saule un nelīs lietus. Tāpat arī neticās, ka es totālā siltummīle došos labprātīgi uz ziemeļu tālo nostūri, kur 32.. dienas gadā ir kkāda veida nokrišņi.


Es mēģinu sev iegalvot, ka man patīk skola un darbs, bet tā nav. Man vistuvākā liekas gulta, latte un šokolāde..

12.10.09 12:59

Dārgais pēdējā laikā pārāk bieži (t.i. katru dienu) runā par bērniem, dzemdībām utt..
Aizdomīgi, pārāk aizdomīgi! Jo tieši viņš vēl nesen bija diezgan kategoriski pret.
Viņš pat bija gatavs taisīt augšā, bet es atgādināju, ka mums tak jūlijā jābrauc uz Islandi.
Izglābos :) Bet vispār dīvaini, patiešām dīvaini.

8.10.09 17:58 - silti

Ak, jā, vakar notika rudens brīnums- radiatori tiešām cepināja :) Nu vairs nav jāsildās ar sveču palīdzību..
Toties nākamēness būs nākamais brīnums- pienāks astranomisks rēķins un grauzīšu nagus domājot, kā to samaksāt..

Vispār, vai tad parasti tik agri pieslēdz apkuri? Ir tak tikai 8.okt.!!!

8.10.09 17:50 - tabaka

Loģika tam ir- Kamēr gribas smēķēt, bet to nedara, tikmēr tā ir tikai nesmēķēšana, kad iemācās negribēt, tad tā ir atmešana.

Loģika ir arī tam, ka esmu atkarīga, lai gan saku, ka neesmu.. Vnk mana atkarība parādās ilgākā laika periodā nekā parasti tiek uzskatīts. Nu jau labu laiciņu neesmu pīpējusi un pat nepamanīju, kurā brīdī beidzu. Droši vien kkad septembra vidū. Bet fakts ir tāds, ka vispār negribu un pat prātā nenāk, ka vajag uzpīpēt. Toties zinu, ka sākoties saulītei un sajūtot tuvojošos vasaru, man roka atkal stiepsies pēc tabakas paciņas un tajā brīdī varēšu teikt- jā, esmu atkarīga. Paldies Dievam, ka tikai 3-4mēn. gadā ;) Bet vispār man vajadzētu iemācīties atmest, nevis tikai nepīpēt 3/4 no gada. Es gan ļoti apšaubu šādu iespēju, bet nu.. Mīļotais teica, ka tas ir iemesls, kadēļ jātaisa bērns, jo tad es vnk nesmēķēšu.

2.10.09 11:30 - vīramāte/vell...

Man šodien ir -20kg jubileja un rīt par godu tam ēdīšu cepto sieru no čili picas. Skatīšos Garfildu un dzeršu colu, kamēr Dārgais baudīs Prodigy.

Bet vispār man vienmēr ir pārdomas tiklīdz runājam par vīramātes apciemojumu.. Es nekad nevaru saprast, kura ir pareizāka stratēģija- pēc iespējas mazāk rādīties viņai acīs un tādējādi nebojāt sev garīgo, vai labāk vienmēr būt blakus Mīļotajam un tādā veidā maksimāli nogriezt viņai iespēju pabūt ar "dēliņu" divatā un sarunāt vēl vairāk stulbību. Lai gan loģiski, ka viņa visus savus viedokļus par mums var pateikt arī pa tel., bet klātienē tas tomēr ir iespaidīgāk. Un tā nu es vienmēr sevi šaustu, kas labāk- mana garīgā veselība vai mūsu attiecības. Šoreiz izvēlējos sevi. Nav jau gluži tā, ka ciestu tikai es, kad esu kopā ar vīramāti, cieš arī attiecības ar Mīļoto, jo lai kā es valdītos un censtos tik un tā parasti kkas negatīvs no manis iznāk ārā. Ja ne par viņa māti, tad par kko citu pavisam nenozīmīgu. Lai gan pēdējos reizi es nu ļoooti smuki savaldījos un nepateicu neko.



Gribu pavasarī uz Parīzi.

28.9.09 11:59 - šefs

Paretam gadās, ka mans priekšnieks vienlaicīgi kļūst par manu padoto. Padotais gan ir diezgan "skaļš" vārds, bet viņam ir jāpilda mani norādījumi un arī tad, ja viņš nepiekrīt, tad tik un tā tos izpilda, jo tajās dienās es vnk esmu komandētāja lomā. Tad nu iznāk tādas jocīgas sarunas- "Kā "padotais" es saku:"Nu i' labi, ka tā, klienti nebija pelnījuši", bet kā priekšnieks:"Nākošo reizi tomēr izdari, ok" :)"
Vispār jau šefs droši vien pārāk labi nejūtas brīdī, kad viņa padotais dod norādes, kas tagad jādara.

27.9.09 20:40 - skola

Es vienmēr esmu domājusi- nez, ja man maksātu par skolu (nu tādu normālu summu, nevis kkādus smieklīgu stipendiju), tad es ietu ar lielāku prieku un no rīta man būtu vieglāk piecelties?
Kkā ļoooti reti gadās tā, ka nespēju piecelties uz darbu un ir ļoti, ļoti jāsaņemas, bet nez kādēļ ar skolu tā ir vienmēr.. Joprojām turos un esmu absolūtā rekordiste, jo nav nobastota neviena lekcija, bet kārdinājums ir bijis milzonīgs. Un es tiešām sāku nožēlot, ka pametu BA, jo tagad jau viss būtu cauri un vairs nemācītos. Mammai bija taisnība, bet ne par nožēlošanas iemesliem- man nav žēl, ka neesmu pabeigusi iesāktu lietu vai ka man nav konkrētā izglītība, bet man ir žēl, ka tas nolāpītais papīrs nav manā kabatā un līdz ar to skolas gaitas nav beigušās.. Tāpat es nesaprotu, cik stulba es biju, kad apgalvoju, ka noteikti uzreiz turpināšu mācīties maģistros? Patreiz man liekas, ka ar labu prātu mācīties es varētu gribēt tikai kādā konkrētā vecumā, piem, man uznāktu 40gadnieku krīze, apnikums pret dzīvi un tad moš varētu arī pamācīties kko..
Powered by Sviesta Ciba