Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

2.2.10 12:33

Kā es turu īkšķus, lai vīrs paspētu uz lidmašīnu!!!
Tik ļoti ceru, ka paspēs..

Nolāpītais sniegs, bē.


UPD: Paspēja :))) Minūte minūtē, bet paspēja- labi, ka bija vakar iečekojies. Nebūs vējā izmesta nauda un galvenais, ka Dārgajam būs prieciņš!

1.2.10 10:57 - miegs

Tas nav normāli, ja no rīta ceļoties, pirmā doma ir, ka jāiztur šī diena un rītdiena, tad būs 2 brīvdienas.
Tas vien liecina, ka kkas nav kārtībā ar darbu un prieku darboties. Vispār pēdējā laikā šaušalīgi slikti guļu. Vakaros gulēt gribas, bet ielienot gultā, mocos ar bezmiegu. Toties no rīta nevaru pamosties. Pat brīvdienās, it kā izguļoties, nav tās mundruma sajūtas, kam vajadzētu būt. Kkāds ziemas nogurums, vai kā?

Rīt Dārgais lido uz DM konci, bet es šodien cītīgi pētu avio uz Londonu, lai ar vienu "māsiņu" aizbrauktu pie otras "māsiņas". Pagaidām gan nekas prātīgs nav atrasts, bet gan jau :)

27.1.10 13:33

Šonakt sanāca gulēt Dārgā gultas pusē. Rezultātā sapnī redzēju visas bijušās loves, izņemot ex..
Sākot ar "rozā brillēm", kurš bija izveidojis cūku fermu, beidzot ar.. (hmm, kā es viņu te saucu, hip-hop?), kuram klubā skaidroju ķīmijas jautājumus :D Interesanti, ņjā.
Nez, par ko sapņo Dārgais?

Bet vispār mani ir pārņēmis riebums pret skolu, kurā šajā semestrī "māca" visus štruntus, kurus nemaz negribu zināt. Tagad tik jāsaņem sevi rokās un turp jādodas.

Šorīt atkal ar grūtībām iedarbināju "Princesīti"- man tas aukstums ir apriebies un noriebies!

22.1.10 15:28 - mamma+ darbs

Mamma šķiet ir samierinājusies, ka man kkad, pavisam noteikti, būs suņa kungs.
Vakar teica- būs Tev suns, vedīsi viņu pastaigāties, bet tagad izved māti :D

Toties es netieku pāri riebumam un apnikumam pret darbu. Darba dienās viss vēl ciešami, ja neskaita šefa mūžīgo strebšanu, čāpstināšanu un pildspalvas virķelēšanu pa muti (laikam pa agru no mātes krūts ir atvilkts). Bet kad jāstrādā brīvdienās.. Tad viss, širmis veras ciet, un viss riebjas. It kā jau vajadzētu būt ok- skatos seriālus, dzeru lattes un ofisā klusums, bet tracina. Tracina, ka Dārgais kko ņemas, bet es idiote strādāju.
Zinu, ka šefam riebjas vīraki, tad nu apsveru iespēju sākt tos regulāri kūpināt, lai viņu izkvēpinātu. Kad kolēģe to dara, tad viņš diezgan ātri pazūd no šīm telpam :D

22.1.10 10:33 - brr..

Pierasta parādība ir, ka vecāki ved bērnus uz kalnu un paši tup kkur siltumā. Manā gadījumā ir otrādi- es vedu vecākus slēpot, bet pati kafijoju, lasot grāmatu. Joprojām neesmu saņēmusies uzrausties uz slēpēm un snovu esmu atstājusi aizmirstībā. Attaisnoju sevi, ka visas kalnā būšanas reizes ir bijis ap -13* un tas ir daauuuudddzzzz par aukstu. Toties vienīgajā reizē, kad varējām aizbraukt paslēpot ar Dārgo, viņš mani pasūtīja, jo mācījās, mācījās, mācījās..

Toties šodien izbaudīju, cik ļoti esmu atkarīga no savas Princesītes. Pirmo reizi pa šiem 5 ar pus gadiem, viņa nolēma no rīta nerūcināt savu motoru. Paspēju jau sabīties, ka nu ir sūdi vagā, jo līdz darbam palikušas mazāk kā 30min, bet ar tramv. jābrauc vairāk kā stunda, bet paldies dievam mana mašīnīte tomēr nolēma pamosties no ziemas miega. Nez, kas viņai bija uznācis? Ceru gan, ka tas neatkārtosies, jo šitādā aukstumā pārvietoties ar sabiedrisko nepavisam negribas. Protams, negribas arī tad, ja nav auksts :D

18.1.10 12:59 - žēlabas

Saprotu, ka man nav par ko čīkstēt, bet es čīkstu.
Jā, man ir mīlošas attiecības, normāla mājvieta, abiem ir darbs un krīzes laikā varam pat paceļot, es nesalstu sabiedriskajā, bet pārvietojos ar auto, veselība arī daudz maz ir laba, ir forši draugi, vecākiem arī viss ir ok un principā man VAJADZĒTU būt apmierinātai..

Bet es neesmu. Un?


Patreiz liekas, ka aizejot no darba viss atrisināsies, bet tā nebūs, jo vietā jau nekas jauns un interesants nenāks.
Trakums ir tas, ka man pašai un tikai vienīgi pašai ir kkas jādara, lai kko mainītu, bet negribu pakustināt ne pirkstiņu.
Vnk negribu!

18.1.10 11:01 - nica

Cītīgi skatos avio uz Nicu.
Man pietrūkst tās pilsētas tik ļoti, ka raudāt gribas.

Šķiet, tur ielidojot, būtu sajūta, ka esmu atgriezusies mājās. Man gribas tur pabūt, kaut pāris dienas, un nav svarīgi, ka visticamāk saule nespīdētu un būtu apmācies. Man vnk gribas pastaigāt pa klusām ieliņām, oļaino pludmali un brokastīs notiesāt gardākos kruasānus pasaulē.


Man nekad nav patikusi franču valoda, bet es pat būtu gatava to cītīgi mācīties, par iespēju lielāko dzīves daļu pavadīt Nicā.
(tieši šī apgalvojuma dēļ, man vajadzētu turp atkal aizdoties, lai pārliecinātos, ka viss joprojām ir tikpat brīnišķīgi kā es to atceros).

12.1.10 11:22 - domas, domiņas. dzīve, dzīvīte.

Vakar bija brīnišķīga diena ar draudzenēm.
Ēdām suši, kafijas krēmu ar ķīseli kā padomju laikos, spēlējām spēles un pļāpājām, pļāpājām, pļāpājām.

Sapratām, ka esam kā iemestas šajā dzīvē, un ja kādā brīdī mūs no šejienes izvilktu, tad nekas nemainītos, jo neviena no mums nav atradusi savu ceļu, ko iet. Ir vēl trakāk, mēs pat nenojaušam, kāds šis ceļš varētu būt. Mēs esam vienā laivā, bet bik atšķirīgās pozīcijās. Man pienākas godpilnā vidējā vieta, jo esmu precēta, bet bez bērniem, kas nozīmē, ka man ir jārēķinās tikai ar vīru un ja mums viss pilnīgi noriebtos, mēs pat varētu doties glābt bruņurupučus vai vnk ceļot pa lētām vietām, neierobežotu laiku. Pirmā pozīcija ir labākā, jo draudzene ir gan neprecēta, gan bez bērniem, kas nozīmē, ja viņai noriebsies ilgstošās attiecības (kuras patreiz piedzīvo 3+gadu krīzi, kurai šķiet iet cauri visi pāri, tikai daži izpeld, bet daži aizpeld katrs uz citu pusi), tad viņa var doties glābt bruņurupučus kaut rīt. Trešajai draudzenei ir viss trakāk- gan precēta, gan stāvoklī, kas nozīmē, ka tuvākos 20 vai pat vairāk gadus nekāds bruņurupuču glābējs no viņas viss nesanāks. Protams, viņa zināja uz ko iet, kad plānoja bērnu, bet vispār traki, ņjā..

Tā nu mēs turpinam dzīvot savas dzīvītes un cerēt, ka mūs ātrāk nekā vēlāk piemeklēs apskaidrība, kas ļaus ieraudzīt savu dzīves ceļu. Bet tikmēr mēs nolēmām, ka mūsu lielākā vēlme ir būt NAUDĪGĀM mājsaimniecēm :D

9.1.10 11:57 - auksti

Mana komforta t* ziemā ir -1,-3 grādi, ne vairāk.
Nu tā, lai ir balts, sauss, nav atkusnis, bet nav arī tā, ka ledu var saost.
Agrāk biju daudz aukstumizturīgāka, tagad tāda vairs neesmu.
Jau 2 gadus neesmu bijusi uz kalna. Domāju, rīt doties, bet ja būs šitik auksts, tad nē, paldies! Palikšu gultā ar puzzli un TV.

Nespēju noticēt, ka vēl pirms dažiem gadiem, gandrīz katru vakaru biju uz kalna un pat prātā nenāca- braukt, nebraukt..

5.1.10 15:11 - pārsteigums

Biju jau piemirsusi, ka nesaņēmu dāvanu dz.d., tad nu vakar Dārgais mani pārsteidza ar mīlīgu dzejoli un brokastu paplāti gultai- tādu smuku ar melnu kaķi un mīksto apakšiņu kā pufiem, kas ieņem ķermeņa formas. Tagad tik jācer, ka kādreiz dabūšu arī brokastis gultā.
Patiesībā tā tika dāvināta ar mērķi, ka sega beidzot nebūs drupačās, šokolādēs un lattēs, tad nu rīt pārbaudīšu kā tas darbojas :D

Dabūju arī sen skatīto, bet tā arī nenopirkto kulšanas "slotiņu" un ķiplokspiedi, kuru pagājušā gada nogalē "veiksmīgi" piebeidzu, pārlaužot uz pusēm.


Ai, man gribas mājās, pietam, gribas kko gardu pagatavot.
Gribas gulēt un turpināt likt puzzli- jau citu.
Gribas vasaru, balkonu un tabaciņu.

5.1.10 12:52 - ceļojumu gars atgriežas

Radās sen gaidītā izjūta, ka nu beidzot jāķeras klāt Islandes brauciena plānošanai.
Izgāzos ar viesnīcu pasūtīšanu, jo izrādās kartei drīz termiņš beidzas- nu nekas, rīt dzīvošos pa māju un pasūtīšu ar citu.

Vēl viena vilšanās- nākamā gada "īpašajiem" piedāvājumiem, kur viss jau izplānots Tavā vietā, cenas ir cēlušās. Ne ļoti, bet ir. It kā jau krīze viņiem turpinoties, bet summer'09 tomēr bija lētāk kā summer'10. Dīvaini.

4.1.10 14:52

"Mērķis, kāpēc esam ieradušies šeit, ir pati dzīve. Tad kāpēc gan nepadarīt to piepildītu? Spilgtu? Laimīgu?"

Ha, viens ir piekrist šim te, otrs- dzīvot šādi!
Šis man būšot jautājumu gads, bet pats galvenais, ka es atradīšot arī atbildes :)


Pagaidām esmu izspriedusi:
*mīlu savu vīru
*vēlos gleznot- nu tā pa smuko ar molbertu un eļļas krāsām
*dievinu gatavot ēst
*patīk un reizēm iešauja prātā foršas interjera un dizaina lietiņas
*man jau tagad būtu angļu buldogs, ja vien nebūtu varen cimperlīgs kaķis
*es varu ļoti daudz, jo esmu patiešām pacietīga un mērķtiecīga, ja vien zinu, kam tas viss ir vajadzīgs!

Bet es joprojām nespēju rast atbildi un galveno jaut.- kā atrast sirdslietu, ar ko pelnīt naudu. Jo pagaidām viss, ko vēlos, ir saistīts ar vīra pelnīšanu, maniem hobijiem ;)

3.1.10 20:19 - horo'10

Vispār jau tie horo ir diezgan līdzīgi, vispusēji, bet reizēm sasodīti patiesi. Gada beigās varēšu novērtēt, vai tie mēdz arī piepildīties, jo vismaz šis aizskar ļoooti daudz tēmas, par kurām pēdējā laikā tiek domāts.

MEŽĀZIS
Panākumu laiks, alksiet jaunu zināšanu, pievērsīsieties dažādām intelektuālām nodarbēm. Veiksmīgs gads tiem, kuri saistīti ar zinātni, izglītības jomu, plašsaziņas līdzekļiem. Nav izslēgta dzīvesvietas maiņa, kā arī automašīnas iegāde. Pastāv labas iespējas atbrīvoties no sliktiem ieradumiem, mainīt dzīvesstilu, pārtraukt kādas novecojušas attiecības. Ziemas un pavasara mēnešos daudz vērības veltīsiet tuviniekiem, dzīvesvietas labiekārtošanai, bērnu izglītības jautājumiem. Nav izslēgts, ka daži Mežāži plānos ģimenes pieaugumu. Arī biznesa cilvēkiem gads sola veiksmi. Pastāv iespējas pakāpties pa karjeras kāpnēm, nomainīt profesiju, ja esošā jūs neapmierina. Veselības uzlabošanas labad par sliktu nenāktu organisma attīrīšana. Katrā ziņā aizrausieties ar dažādām diētām un apmeklēsiet sporta zāli.


Patiesībā, es zinu tikai vienu- vēlos, lai šis būtu ceļojumu gads. Vasarā būs Islande, rudenī vēlos Venēciju un uz z-svētkiem/jaunogadu kko siltu, piem., Kanārijas, jo Jamaika joprojām šķiet pārāk tāla un nereāla.

1.1.10 19:55 - jaunais

Mans gads ir sācies un atkal esmu kļuvusi par gadu vecāka..
Laimītē bija rakstīts- Ja zini, ko vēlies, un gribi ātrāk to sasniegt, Tu atradīsi veidu, kā to panākt.
Laikam jāuzstāda mērķis, beidzot tiešām saprast, ko es vēlos ;)


Tad nu visiem veselīgu un harmonisku šo Tīģerēnu!!!

30.12.09 12:21 - harmonija

Es vnk nesaprotu, kā ir iespējams, ka tik ātri paiet laiks.
Jo vecāka, jo ātrāk. Pietam, nemitīgi liek par sevi atgādināt nepadarītu darbu sajūta, bet tā vietā, lai beidzot sāktu rīkoties, es vnk noskatos kā dienas paskrien..

Es pēdējā laikā visiem svētkos novēlu veselību un harmonisku dzīvi, jo pašai to ļoti, ļoti gribas. Man tiešām gribētos, lai mans tīģerēna gads būtu tik, tik harmonisks, kāds nekad vēl nav piedzīvots. Es tik nezinu, no kura gala sākt, lai to mieru un harmoniju iegūtu. Es pat nezinu, kā to vispār panākt, kur nu vēl sākt rīkoties.

29.12.09 16:22 - phē

Tādās dienās kā šī, man gribas vnk piecelties, nolikt tel.klausuli un doties mājās.
Man riebjas, ka uzsniegot sniegam Rīga paralizējas (oho, kas par brīnumu LV ziema un sniegs!!!). Pīī!

Vispār izčibēja mani plāni, ka vēlos pastaigāt 31.dec. pa pilsētu, ar latti rokās, paskatīties gaismiņās, nopirkt "Cielaviņu" utt., jo neiešu tak vilkt slimu vīrieti no mājas ārā! Viņš gan vēlas rīt doties uz darbu, bet manuprāt tas ir kkāds drudža aptumsums.


Bet vispār man gribas ticēt, ka nākošais gads man nesīs kko labu :)

29.12.09 10:33 - slimums

Vīrieši!
Viņi vienmēr atrod visnepiemērotāko laiku, kad saslimt (ja nu vispār tam var būt piemērots brīdis), kko atcerēties, atgriezties Tavā dzīvē..

Dārgais reāli izkretinēja, jo pl.2 pamodos no tā, ka viņš cītīgi klabināja klaviatūru, tad pl.4 viņš mani pamodināja ar tekstu, ka viņam reāls drebulis krata, pl.5 es beidzot normāli aizvilkos gulēt un tad nu pl.8 jau atkal tiku pamodināta.. Bē, un tieši tagad, kad man iznāk trešā darba diena pēc kārtas un vēl rīt jāstrādā. Un vispār, kurš pie velna uz Jauno gadu saslimst???
Man jau tā viņa dēļ otro dienu pēc kārtas no rīta ritīgi uz augšu rauj un galva arī sāp, jo, ja neesmu normāli gulējusi vismaz 8h, tad kuņģis uzdod, ai..

Nav jau viņš vainīgs, ka saslima. Žēl nabaga, ka no rīta viņam jau ir 37.7*C, tad kas būs vakarā?


Vakar viņš ieminējās, ka moš sīko tomēr jātaisa, bet pēc šīs nakts.. Nē, paldies- celties ik pa 2-3h un normāli negulēt vairākus mēnešus, ja ne gadu.. Tfu!

27.12.09 15:31 - atvaļinājums cauri, bet vai bija?

Es nesaprotu, kā var tik ātri paskriet laiks?

Man nemaz nav sajūtas, ka ir bijis kkāds mega atpūtas mirklis. Kkā bik sajūta, ka laiks vējā izmests, jo nekas diži liels nav paveikts, nekur nav būts un galu galā vienīgā lieta no "to do" listes, kas tiešām tika izpildīta, ir skapja pārkārtošana. Citādi māja nespīd un nelaistās, puzle ir salikta tikai līdz pusei un kkā baigi atpūtusies nejūtos- miegs kā nāca, tā nāk joprojām. Laikam jau esmu no tiem, kam atvaļinājums saistās ar ceļojumiem, nevis vnk uz darbu neiešanu.


Citādi viss ok- svētki mierīgi pavadīti, pat nebija tik traki. Izskatījos un jutos labi, ķip nekādu aizķeršanos ar vīramāti nebija- vai arī nepamanīju. Dārgais uzdāvināja sen kāroto lielo pavārgrāmatu, pat veselas 2 (jo viņam vajadzēja novērst manu uzmanību no iesaiņojuma, pēc kura es būtu uzreiz pateikusi, kas tur iekšā) :) Tagad ir salīmētas daudz zaļas lapiņas pie receptēm, kas noteikti jāpagatavo :D

Toties jūtu kkādu vienmuļību savā dzīvē un darbā- jo īpaši darbā, kas ir sācis kretinēt, laikam 3 gadi vienā vietā ir ilgāk kā vajadzētu, īpaši, ja darbs ne tuvu nav nekāds sapņu un karjeras bīdāmais amats.

14.12.09 16:41 - atvaļinājums

Pirmā brīvā diena bija tieši tāda, kādai jābūt atvaļinājumā.

Nesteidzīgas brokastis. Tālāk pie krustmeitas mācīju viņas tētim gatavot piparkūku mīklu un galu galā cepām arī. Manas pirparkūkas gan iznāca gardākas- es tik nevaru to izskaidrot, jo itkā visu darījām tāpat. Moš tas no cepeškrāsns atkarīgs? Un galu galā pašā vakarā ar "māsiņām" vēl boulingu uzspēlējām- cik tas sen nebija darīts!!! Gadus 5-6, bet bija labi un tagad man atkal gribas spēlēt vēl un vēl. Pēc tam vēl aizbraucām pie viņām un ēdām gardu putukrējumu ar zemenēm. Nopļāpājām līdz pl.2. Nu vnk sasodīti forši :D
Šodien pamodos pēc pl.12. Trakums, ka mājās nav h2o. Pēc sarga teiktā tagad jau bija jābūt, bet nav. Labi, ka kafijas automātā bija bik palicis, tagad dzeru latti, ēdu daim kūku un skatos "Mīlas viesuli" :D
Īsts atvaļinājums.
Rīt frizieris un šopings, moš kino.
Tālāk plānu nav!

12.12.09 11:36 - māsiņas

Žāāāāāv... Palikušas bik vairāk kā 10h līdz atvaļinājumam :)

Vakar pasvinējām Londonas "māsiņas" dz.d., tā pailgāk un tagad priecājos, ka ar alko jau sen esmu uz jūs, citādi šodien justos sasodīti draņķīgi.. Bet ir labi. Tik laba pēcgarša ir satiekot gan Londonas, gan Rīgas "māsiņas". Un es tagad zinu, ko iesākt ar naudu, kas man pienākas pēc norunas ar Dārgo- cik viņš izlietos Helsinkos, tik es dabūšu savā lietošanā. Es kkad došos uz Londonu un ceru, ka Rīgas "māsiņa" man pievienosies. Mēs varētu kā senajos laikos tikai 3 mēs, bez pienākumiem un foršas :D

Labi, ka man ir latte, šoko un blūziņš- pamazām sāku mosties!


p.s.- no rīta mēģināju statoilā ieiet pa "logu". Ķip apstājos un gaidīju, kad durvis vērsies vaļā, bet pēc brīža sapratu, ka tur nemaz nav durvju :DDD

11.12.09 12:16

Ai, miedziņš, miegulītis.. Izskatās, ka šodien tas netaisās pāriet. Nevaru sagaidīt rītdienu, kad skaitīšu stundas līdz brīvdienām. Itkā pa tik ilgiem laikiem bija 2 brīvas dienas pēc kārtas, bet tik un tā nespēju izčučēties un atpūsties. Birojā vēl skan tādas mierīgas 50-60gadu dziesmas un sveces deg.. Skaisti, bet ļoti iemidzinoši!

8.12.09 11:11 - debili

Kā man riebjas tādas naktis, kā vakar- kad "dārgais" ierodas mājās pēc pusnakts, tad vēl ēd un sāk izmisīgi meklēt savu vidusskolas beigšanas apliecību, jo redz darbā būs pārbaude. Aizmigu tikai pēc pl.2 pilna dusmu. Labi, ka šodien tikai jāstrādā. Bet vispār tās pārbaudes arī stulbas- ja viņam ir atlicis pēdējais semestris maģistros, tad kā gan viņam var nebūt vidējās izglītības, ja ir jau augstākā?

Skaitu dienas kā bērns līdz z/svētkiem- vēl 2 dienas jāstrādā :)
Powered by Sviesta Ciba