23.2.10 10:56 - riteņotājsIr sanācis tā, ka dodos uz darbu vienā laikā ar kādu ļoti cītīgu riteņotāju.. Tā jau viss būtu ok, ja netiek pieminēts, ka viņš riteņo vienmēr- putenis, vētra, zilas debesis vai lietus.. Arī tas vēl nebūtu nekas, bet -20* riteņot tikai melnās treniņbiksēs, vasaras sandelēs un ar riteņbraucēju cimdiem rokas, šķiet sasodīti ekstrēmi. Kamēr es braucu mašīnā, satuntuļojusies dūņu jakā, dūraiņos un tik un tā šķiet, ka ir par aukstu, lai atrastos ārpus mājas, viņš ar pilnīgi kailu ķermeņa augšdaļu un bez zeķēm mierīgi braukājas. Nemaz nebrīnītos, ja viņa mugursomā atrastos glīti salocīts uzvalks, kuru viņš pie darba uzvilktu. Protams, drīzāk viņš ir kāds austrumu kultūras cienītājs- vismaz koka krelles un noskūtā galva par to varētu liecināt. Katrā gadījumā viņa imunitāti, rūdījumu un jāatzīst arī fizisko formu var tikai apskaust! Pietam, šopinga lietas noteikti viņu nesatrauc un tam aiziet daudz mazāk līdzekļu nekā vidusmēra latvietim, jo tāds viņš braukā cauru gadu.Un ir tik interesanti novērot cilvēku reakciju, kad viņš pabrauc garām :D |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
Black and Blue. And who knows which is which and who is who.
22.2.10 12:13 - gaidu"Brāļi" netika redzēti, jo tos vairs nerāda.. wtf? Nesen tak tikai parādījās uz ekrāniem!Toties tika iegādātas biļetes uz Londonu, lai varam ar "māsiņām" patusēties :) Tagad tik jākrāj nauda! Palika gan žēl Dārgā, bet nē, tas būs meiteņu pasākums.. Tā tam būs būt :D Solīju ar viņu citreiz aizbraukt. |
17.2.10 11:34Dārgais teica, ka ciemos pie viņa mātes nebūs jābrauc, viņš braukšot 1dien, kad es strādāju.. Forši, vismaz izdosies izvairīties no papildus kašķiem. Vispār jau pēdējā laikā dzīvojam tīri mierīgi un lieki konflikti nav bijuši- liels nopelns ir tieši sen nesatiktajai vīramātei un Dārgais gana cītīgi pilda savu Jaunā gada apņemšanos :)Patreiz esmu nolēmusi vienu no brīvdienām pavadīt DaDā un pēc tam iet uz kino. Dārgais ļoti vēlas redzēt "Brāļus", man gan īsti negribas, jo šķiet būs par smagu. Saprotu, ka stāsts nav par karu, bet tik un tā tas tiek rādīts, un man nu ļoti, ļoti nepatīk karu filmas. Vismaz vēl nav redzēta neviena, kas būtu patikusi.. Varbūt šī būs izņēmums? |
16.2.10 13:46 - brīvdienasBrīvdienas pagāja slimojot- joprojām deguns ciet, bet labi ka t* šķiet vairs nav.Redz kā ir visu laiku dzīvoju, gaidot mirkli, kas pienāks brīvdienas, bet kad tās pienāk.. Tagad arī jau skaitu stundas, kas atlikušas, tad vēl 2 dienas un būs 3 brīvdienas. Tā nemēdz būt bieži, kad nav ne skolas, ne darba un ir brīva nedēļas nogale.. Protams, tas droši vien beigsies ar ciemošanos pie vīramātes, jo viņai v.d., tāpat kā manai mammai. Šoreiz neko neplānošu un tad varbūt viss izvērtīsies labāk kā šajā nedēļas nogalē :) Bet vispār baisi- ir jau februāra vidus. Tā tā dzīve paskrien, sapņojot par brīvdienām, tās piedzīvojot, turpinot sapņot par nākošajām brīvdienām.. |
12.2.10 13:32 - kretīniUhh, kā pārskaitos.Sākās ar to, ka lielākā daļa uz ceļiem kļūst debila, kad uzsnieg sniegs. Sastrēgumi ta sastrēgumi, bet kad mani mēģina nonest no ceļa busiņš, kurš nevis spiež bremzi, kad iedegas dzeltenais, bet gan tieši pretēji uzgāzē un pār sarkano triecas man virsū, lai gan pati stāvu krustojuma vidū un gribu beidzot nogriezties.. Bet kronis visam bija X5, kurš nolēma man nedot ceļu, lai gan viņam BIJA kur pabraukt malā un tieši viņa pusē stāvēja auto, tātad man bija priekšroka. Tad nu mēs tā "draudzīgi" mazajā ieliņā stāvējām un blenzām viens otram virsū kādas 4min, līdz aiz manis saradās mašīnas un vecis izdomāja mani "pabaidīt" un pielīda ar savu purnu pie manējā, protams, pa vidu vēl viņu sanesa un viņš knapi apstājās. Tad viņš izlēca no mašīnas un sāka krieviski uz mani aurot, savukārt es runājot latviski paskaidroju, ja viņš vēlas man kko teikt, tad lūdzu valsts valodā :D Tagad nožēloju, ka beigās viņu palaidu, jo aiz manis jau bija sastājušās 6 mašīnas un galu galā viņam vajadzēja tik drusku pabraukt sāņus. Tāda sajūta, ka mēs turpinātu vēl tur stāvēt, ja ne tie citi autovadītāji, kas nebija pelnījuši tajā visā noraudzīties. Toties tagad mieriņš- latte, lašmaizītes un filma. |
11.2.10 10:47 - pietrūkstGaidu šīs dienas beigas.Beidzot būs brīvs- 2 skolas dienas un tad 2 normālas brīvdienas. Skatīšos A Good Year, jo tur ir tieši tā noskaņa, kas patreiz tik ļoti nepieciešama. Pēdējā laikā šis dvd iet uz apli. Francijas Province, veca vīna darītava, tā dzeltenīgā senatnes sajūta. Veci dzelzs atpūtas krēsli un galdiņš, pie kā dzer vīnu un smēķē. Skaisti. Jā, pēdējā laikā gribas uzpīpēt, bet ne šeit, ne šajā aukstumā. Ļoti gribētos nokļūt Francijas laukos un pilnīgā nomales mājiņā pavadīt laiku- lasot, smēķējot, dzerot lattes vai citrona limonādes.. un, protams, kruasāni, bez tiem nekur! Man tik ļoti pietrūkst Nicas... |
5.2.10 17:33 - Dž.K.Lai gan esmu no tām, kurām patīk jaunāki vai sava vecuma vīrieši, man liekas, ka Klūnijs varētu tikai uzsvilpt un es jau atrastos viņa satīna palagos :DMani Top aktieri ir regulāri mainījušies (galvenokārt tas ir atkarīgs no viņu matu griezuma un fiziskās formas), bet Džordžiņš vienmēr ir palicis nemainīgs savās pozīcijās- jau no "Ātrās palīdzības ER" laikiem. Izskatās, ka pat esot mazgadīgai, ne tikai nepilngadīgai, mani nav traucējis viņa vecums :D Tāpat viņš ir panācis, ka es sastingusi lūkojos TV, reklāmas laikā, ja vien tur pazib viņa vaigs. Apbrīnojami. |
2.2.10 13:13 - kupenasNeskatoties uz rīta pārdzīvojumiem (30min. kavēts darbs un Dārgā gandrīz nokavētā lidmašīna), man šis laiks patīk. Tik forši ziemīgs.Gribētos tagad atrasties mazā, siltā meža mājiņā. Protams, ar gardumu kalniem un siltiem dzērieniem, klausīties blūziņu, spēlēt spēles un mīļoties ar Dārgo. Man vienmēr ir pietrūcis īstas lauku mājas, kas nošķirta no ārpasaules, bet kkad man tāda būs. Pavisam noteikti būs. Tāpat kā Volvo džips, lai pie tās piebrauktu :D |
2.2.10 12:33Kā es turu īkšķus, lai vīrs paspētu uz lidmašīnu!!!Tik ļoti ceru, ka paspēs.. Nolāpītais sniegs, bē. UPD: Paspēja :))) Minūte minūtē, bet paspēja- labi, ka bija vakar iečekojies. Nebūs vējā izmesta nauda un galvenais, ka Dārgajam būs prieciņš! |
1.2.10 10:57 - miegsTas nav normāli, ja no rīta ceļoties, pirmā doma ir, ka jāiztur šī diena un rītdiena, tad būs 2 brīvdienas.Tas vien liecina, ka kkas nav kārtībā ar darbu un prieku darboties. Vispār pēdējā laikā šaušalīgi slikti guļu. Vakaros gulēt gribas, bet ielienot gultā, mocos ar bezmiegu. Toties no rīta nevaru pamosties. Pat brīvdienās, it kā izguļoties, nav tās mundruma sajūtas, kam vajadzētu būt. Kkāds ziemas nogurums, vai kā? Rīt Dārgais lido uz DM konci, bet es šodien cītīgi pētu avio uz Londonu, lai ar vienu "māsiņu" aizbrauktu pie otras "māsiņas". Pagaidām gan nekas prātīgs nav atrasts, bet gan jau :) |
27.1.10 13:33Šonakt sanāca gulēt Dārgā gultas pusē. Rezultātā sapnī redzēju visas bijušās loves, izņemot ex..Sākot ar "rozā brillēm", kurš bija izveidojis cūku fermu, beidzot ar.. (hmm, kā es viņu te saucu, hip-hop?), kuram klubā skaidroju ķīmijas jautājumus :D Interesanti, ņjā. Nez, par ko sapņo Dārgais? Bet vispār mani ir pārņēmis riebums pret skolu, kurā šajā semestrī "māca" visus štruntus, kurus nemaz negribu zināt. Tagad tik jāsaņem sevi rokās un turp jādodas. Šorīt atkal ar grūtībām iedarbināju "Princesīti"- man tas aukstums ir apriebies un noriebies! |
22.1.10 15:28 - mamma+ darbsMamma šķiet ir samierinājusies, ka man kkad, pavisam noteikti, būs suņa kungs.Vakar teica- būs Tev suns, vedīsi viņu pastaigāties, bet tagad izved māti :D Toties es netieku pāri riebumam un apnikumam pret darbu. Darba dienās viss vēl ciešami, ja neskaita šefa mūžīgo strebšanu, čāpstināšanu un pildspalvas virķelēšanu pa muti (laikam pa agru no mātes krūts ir atvilkts). Bet kad jāstrādā brīvdienās.. Tad viss, širmis veras ciet, un viss riebjas. It kā jau vajadzētu būt ok- skatos seriālus, dzeru lattes un ofisā klusums, bet tracina. Tracina, ka Dārgais kko ņemas, bet es idiote strādāju. Zinu, ka šefam riebjas vīraki, tad nu apsveru iespēju sākt tos regulāri kūpināt, lai viņu izkvēpinātu. Kad kolēģe to dara, tad viņš diezgan ātri pazūd no šīm telpam :D |
22.1.10 10:33 - brr..Pierasta parādība ir, ka vecāki ved bērnus uz kalnu un paši tup kkur siltumā. Manā gadījumā ir otrādi- es vedu vecākus slēpot, bet pati kafijoju, lasot grāmatu. Joprojām neesmu saņēmusies uzrausties uz slēpēm un snovu esmu atstājusi aizmirstībā. Attaisnoju sevi, ka visas kalnā būšanas reizes ir bijis ap -13* un tas ir daauuuudddzzzz par aukstu. Toties vienīgajā reizē, kad varējām aizbraukt paslēpot ar Dārgo, viņš mani pasūtīja, jo mācījās, mācījās, mācījās..Toties šodien izbaudīju, cik ļoti esmu atkarīga no savas Princesītes. Pirmo reizi pa šiem 5 ar pus gadiem, viņa nolēma no rīta nerūcināt savu motoru. Paspēju jau sabīties, ka nu ir sūdi vagā, jo līdz darbam palikušas mazāk kā 30min, bet ar tramv. jābrauc vairāk kā stunda, bet paldies dievam mana mašīnīte tomēr nolēma pamosties no ziemas miega. Nez, kas viņai bija uznācis? Ceru gan, ka tas neatkārtosies, jo šitādā aukstumā pārvietoties ar sabiedrisko nepavisam negribas. Protams, negribas arī tad, ja nav auksts :D |
18.1.10 12:59 - žēlabasSaprotu, ka man nav par ko čīkstēt, bet es čīkstu.Jā, man ir mīlošas attiecības, normāla mājvieta, abiem ir darbs un krīzes laikā varam pat paceļot, es nesalstu sabiedriskajā, bet pārvietojos ar auto, veselība arī daudz maz ir laba, ir forši draugi, vecākiem arī viss ir ok un principā man VAJADZĒTU būt apmierinātai.. Bet es neesmu. Un? Patreiz liekas, ka aizejot no darba viss atrisināsies, bet tā nebūs, jo vietā jau nekas jauns un interesants nenāks. Trakums ir tas, ka man pašai un tikai vienīgi pašai ir kkas jādara, lai kko mainītu, bet negribu pakustināt ne pirkstiņu. Vnk negribu! |
18.1.10 11:01 - nicaCītīgi skatos avio uz Nicu.Man pietrūkst tās pilsētas tik ļoti, ka raudāt gribas. Šķiet, tur ielidojot, būtu sajūta, ka esmu atgriezusies mājās. Man gribas tur pabūt, kaut pāris dienas, un nav svarīgi, ka visticamāk saule nespīdētu un būtu apmācies. Man vnk gribas pastaigāt pa klusām ieliņām, oļaino pludmali un brokastīs notiesāt gardākos kruasānus pasaulē. Man nekad nav patikusi franču valoda, bet es pat būtu gatava to cītīgi mācīties, par iespēju lielāko dzīves daļu pavadīt Nicā. (tieši šī apgalvojuma dēļ, man vajadzētu turp atkal aizdoties, lai pārliecinātos, ka viss joprojām ir tikpat brīnišķīgi kā es to atceros). |
12.1.10 11:22 - domas, domiņas. dzīve, dzīvīte.Vakar bija brīnišķīga diena ar draudzenēm.Ēdām suši, kafijas krēmu ar ķīseli kā padomju laikos, spēlējām spēles un pļāpājām, pļāpājām, pļāpājām. Sapratām, ka esam kā iemestas šajā dzīvē, un ja kādā brīdī mūs no šejienes izvilktu, tad nekas nemainītos, jo neviena no mums nav atradusi savu ceļu, ko iet. Ir vēl trakāk, mēs pat nenojaušam, kāds šis ceļš varētu būt. Mēs esam vienā laivā, bet bik atšķirīgās pozīcijās. Man pienākas godpilnā vidējā vieta, jo esmu precēta, bet bez bērniem, kas nozīmē, ka man ir jārēķinās tikai ar vīru un ja mums viss pilnīgi noriebtos, mēs pat varētu doties glābt bruņurupučus vai vnk ceļot pa lētām vietām, neierobežotu laiku. Pirmā pozīcija ir labākā, jo draudzene ir gan neprecēta, gan bez bērniem, kas nozīmē, ja viņai noriebsies ilgstošās attiecības (kuras patreiz piedzīvo 3+gadu krīzi, kurai šķiet iet cauri visi pāri, tikai daži izpeld, bet daži aizpeld katrs uz citu pusi), tad viņa var doties glābt bruņurupučus kaut rīt. Trešajai draudzenei ir viss trakāk- gan precēta, gan stāvoklī, kas nozīmē, ka tuvākos 20 vai pat vairāk gadus nekāds bruņurupuču glābējs no viņas viss nesanāks. Protams, viņa zināja uz ko iet, kad plānoja bērnu, bet vispār traki, ņjā.. Tā nu mēs turpinam dzīvot savas dzīvītes un cerēt, ka mūs ātrāk nekā vēlāk piemeklēs apskaidrība, kas ļaus ieraudzīt savu dzīves ceļu. Bet tikmēr mēs nolēmām, ka mūsu lielākā vēlme ir būt NAUDĪGĀM mājsaimniecēm :D |
9.1.10 11:57 - aukstiMana komforta t* ziemā ir -1,-3 grādi, ne vairāk.Nu tā, lai ir balts, sauss, nav atkusnis, bet nav arī tā, ka ledu var saost. Agrāk biju daudz aukstumizturīgāka, tagad tāda vairs neesmu. Jau 2 gadus neesmu bijusi uz kalna. Domāju, rīt doties, bet ja būs šitik auksts, tad nē, paldies! Palikšu gultā ar puzzli un TV. Nespēju noticēt, ka vēl pirms dažiem gadiem, gandrīz katru vakaru biju uz kalna un pat prātā nenāca- braukt, nebraukt.. |
5.1.10 15:11 - pārsteigumsBiju jau piemirsusi, ka nesaņēmu dāvanu dz.d., tad nu vakar Dārgais mani pārsteidza ar mīlīgu dzejoli un brokastu paplāti gultai- tādu smuku ar melnu kaķi un mīksto apakšiņu kā pufiem, kas ieņem ķermeņa formas. Tagad tik jācer, ka kādreiz dabūšu arī brokastis gultā.Patiesībā tā tika dāvināta ar mērķi, ka sega beidzot nebūs drupačās, šokolādēs un lattēs, tad nu rīt pārbaudīšu kā tas darbojas :D Dabūju arī sen skatīto, bet tā arī nenopirkto kulšanas "slotiņu" un ķiplokspiedi, kuru pagājušā gada nogalē "veiksmīgi" piebeidzu, pārlaužot uz pusēm. Ai, man gribas mājās, pietam, gribas kko gardu pagatavot. Gribas gulēt un turpināt likt puzzli- jau citu. Gribas vasaru, balkonu un tabaciņu. |
5.1.10 12:52 - ceļojumu gars atgriežasRadās sen gaidītā izjūta, ka nu beidzot jāķeras klāt Islandes brauciena plānošanai.Izgāzos ar viesnīcu pasūtīšanu, jo izrādās kartei drīz termiņš beidzas- nu nekas, rīt dzīvošos pa māju un pasūtīšu ar citu. Vēl viena vilšanās- nākamā gada "īpašajiem" piedāvājumiem, kur viss jau izplānots Tavā vietā, cenas ir cēlušās. Ne ļoti, bet ir. It kā jau krīze viņiem turpinoties, bet summer'09 tomēr bija lētāk kā summer'10. Dīvaini. |
4.1.10 14:52"Mērķis, kāpēc esam ieradušies šeit, ir pati dzīve. Tad kāpēc gan nepadarīt to piepildītu? Spilgtu? Laimīgu?"Ha, viens ir piekrist šim te, otrs- dzīvot šādi! Šis man būšot jautājumu gads, bet pats galvenais, ka es atradīšot arī atbildes :) Pagaidām esmu izspriedusi: *mīlu savu vīru *vēlos gleznot- nu tā pa smuko ar molbertu un eļļas krāsām *dievinu gatavot ēst *patīk un reizēm iešauja prātā foršas interjera un dizaina lietiņas *man jau tagad būtu angļu buldogs, ja vien nebūtu varen cimperlīgs kaķis *es varu ļoti daudz, jo esmu patiešām pacietīga un mērķtiecīga, ja vien zinu, kam tas viss ir vajadzīgs! Bet es joprojām nespēju rast atbildi un galveno jaut.- kā atrast sirdslietu, ar ko pelnīt naudu. Jo pagaidām viss, ko vēlos, ir saistīts ar vīra pelnīšanu, maniem hobijiem ;) |
3.1.10 20:19 - horo'10Vispār jau tie horo ir diezgan līdzīgi, vispusēji, bet reizēm sasodīti patiesi. Gada beigās varēšu novērtēt, vai tie mēdz arī piepildīties, jo vismaz šis aizskar ļoooti daudz tēmas, par kurām pēdējā laikā tiek domāts.MEŽĀZIS Panākumu laiks, alksiet jaunu zināšanu, pievērsīsieties dažādām intelektuālām nodarbēm. Veiksmīgs gads tiem, kuri saistīti ar zinātni, izglītības jomu, plašsaziņas līdzekļiem. Nav izslēgta dzīvesvietas maiņa, kā arī automašīnas iegāde. Pastāv labas iespējas atbrīvoties no sliktiem ieradumiem, mainīt dzīvesstilu, pārtraukt kādas novecojušas attiecības. Ziemas un pavasara mēnešos daudz vērības veltīsiet tuviniekiem, dzīvesvietas labiekārtošanai, bērnu izglītības jautājumiem. Nav izslēgts, ka daži Mežāži plānos ģimenes pieaugumu. Arī biznesa cilvēkiem gads sola veiksmi. Pastāv iespējas pakāpties pa karjeras kāpnēm, nomainīt profesiju, ja esošā jūs neapmierina. Veselības uzlabošanas labad par sliktu nenāktu organisma attīrīšana. Katrā ziņā aizrausieties ar dažādām diētām un apmeklēsiet sporta zāli. Patiesībā, es zinu tikai vienu- vēlos, lai šis būtu ceļojumu gads. Vasarā būs Islande, rudenī vēlos Venēciju un uz z-svētkiem/jaunogadu kko siltu, piem., Kanārijas, jo Jamaika joprojām šķiet pārāk tāla un nereāla. |
1.1.10 19:55 - jaunaisMans gads ir sācies un atkal esmu kļuvusi par gadu vecāka..Laimītē bija rakstīts- Ja zini, ko vēlies, un gribi ātrāk to sasniegt, Tu atradīsi veidu, kā to panākt. Laikam jāuzstāda mērķis, beidzot tiešām saprast, ko es vēlos ;) Tad nu visiem veselīgu un harmonisku šo Tīģerēnu!!! |
Powered by Sviesta Ciba