| |
[Nov. 7th, 2005|08:42 pm] |
Es mainīšu pasauli?!
Mēs katrs jau būtībā mainām pasauli ik uz soļa, katra kustība, doma un izteikums maina kaut ko. Kāds kaut ko padzird autobusā ,redz uz ielas vai izlasa tas viss liek mums apdomāt, izvērtēt un nonākt pie rezultāta, kas neliela ziņā vai krasi maina mūsu ierasto darbību kādā jautājumā. Nereti tiek skatītas filmas par laika mašīnām, kur pamatmotīvs ir tas, ka praktiski viens solis izmaina visu jūsu dzīvi, bet mēs jau nevaram zināt tieši kurš dzīves lēmums nosaka turpmākās gaitas.
Ar klusu cerību sirdī vēlos, lai kādam palīdzētu manis rakstītais un zīmētais, lai tas liktu aizdomāties, nevis tikai pievērstu paviršu skatu. Lai izraisa domāšanu, kas liktu nonākt pie galvenajiem eksistenciālās dabas jautājumiem, kuri būtībā ir tik pašsaprotami. Sekundēm, stundām, dienām un mēnešiem ejot, skrienot, aizlidojot dažbrīd der apstāties, ieklausīties un klusībā apcerēt to kādu vēstījumu tu nes.
Man vienmēr ir teikts tā:” Tev ir jāizskatās lieliski ,kad izej no mājām, jo pieņemsim, ka tevi filmē, un kameras priekša ir taču jāizskatās labi!”
Ar katru savu smaidu, smiekliem un vienkārši ar to, ka labi izskatos, es ne tikai pati labi jūtos un staroju, bet dāvāju pozitīvās emocijas citiem, kas ir man apkārt. Vai nav jauki, kad kāds izskatīgs vīrietis tā jau pārpildītajā autobusā notver tevi, kad strauji autobusam bremzējot krīti un piemiedz ar aci. Tā jau garīgais parasti uz nulli, bet šis atgadījums liek pasmaidīt un vēl kādu laiciņu pasapņot. Šis ir tikai viens no ierastākajiem atgadījumiem, kas radikāli uz momentu maina mūsu domu gaitu,
bet tomēr...
Viss sākās ar smaidu, kas liks pasmaidīt arī tādam, kurš tobrīd būs sabozies.
Ir jāuzdrošinās, lai pieietu pie nepazīstama cilvēka un izteiktu komplimentu vai arī izpalīdzības nolūkā norādītu par kādu lietu, kas varbūt viņam nemanot notikusies, bet šis nav pamanījis. Pasaki lieku reizi paziņai ,ka labi izskatās vai ’’Uz Veselību’’ Katrs šis solis savā ziņā ir uz labklājības pusi un tas vērstu kaut cik pozitīvāku skatu uz pastāvošo sabiedrību.
Tik viegli ir mainīt kaut ko, galvenais pamatnoteikums ir tā komfortablā pielietošana, kas atvieglotu kādu citu darbību, dodot iespēju kaut kam jaunam un nebijušam.
Pieeja, ko izvēlamies, ir no svara jebkurā ziņā, rakstnieks maina pasauli rakstot-ievirza civilizāciju savā domu sliežu pajūgā, komersants –piedāvājot nebijušu produkcijas klāstu, kas izraisa apvērsumu, biržas- spekulācijas ar dažādām vienībām aiz komata un pirms, liekot uz pilnu banku.
Cits ciniski atteiks, ka mainīt nevar neko, kā laiks ritējis tā ritēs, bet drīzāk tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja viņš ir pieradis ,ka straume viņu nes tad ‘‘pardon!’’ tā ir katra individuāla izvēle, bet ja nevēlaties padoties plūsmai, tad izkāpjiet krastā un celiet, būvējiet, izbaudiet to cik daudz jūs variet paši ar savu ‘‘funktierīti’’ sasniegt!
Vēlos uzrunāt pasauli ar to, kas ir melns uz balta, ko lasītu māmiņas ,šoferi un pensionāri, atzinīgi mājot ar galvām.
Es uzcienāšu to ,kas vēlēsies šokolādi, pacelšu kaķēnu, kurš nevarīgi ies pāri ielai, uzbļaušu tiem, kas apceļ citus- man nav kauns, man nav grūti, jo esmu par labklājību, kas ir mūsu nākotnes zelta atslēga. Bet ja nē..uz ko tad mēs īsti tiecamies?
p.s tik pat labi nekas nemainas! kas to lai zin |
|
|
sad