| vienaldzibas miers surst |
[Nov. 7th, 2005|08:47 pm] |
Skumjas klīst acīs un šūnās,
Laiks iet, velkas un skrien
Man atliek vilkties pakaļ
Es skrienu pakaļ tramvajam,
Kāpēc? Es nezinu,bet daru
Stulbi-mehānisms vada,
Bet sirds klusē
Tik tupi, tik skumji
Tik bezgalīgi neizsakāmi
Neizteiksme slēpj sāpi?
Nē ,vienaldzība mieru, kas ir..
Kas ir manī,
Zudusī mana dvēsele
Norakta manas māsas smilšukastē
Vai man iet meklēt? Rakņāties?
Nav vajadzība ,jo skumjas
Nosaka man pie stila nedarīt to,
Es neiešu, es neuzzināšu
Varbūt tā labāk, bet varbūt |
|
|
