| zb ka saap |
[Nov. 7th, 2005|08:38 pm] |
Pietrūkst man asaru,lai noslacītu sāpi savu
Kas iekšā smeldz un krūtīs dedzina
Lūgt man debesis pēc zibens un lietus
Krist ceļos un pastiept rokas....
Cerēt kad zeme pavērsies un kritīšu bezgalīgajā kritienā?
Vai sēdēt uz vietas un glupi blenzt monitorā un runāt par to visu!
.........kas notiek? .....kāpēc?
Vēlos viegli grimt vīnā un rožu lapiņās līdz paliks viss mierīgs
Aiziet līdz pat Maskavai ar kājām
Nomāktība dzen mani izmisumā, kas liek domāt par jēgu...
Miera ļaunā puse ir vienaldzība, kas atņem mūsos cilvēcību
Un kas tad mēs par cilvēkiem, bez tā?
Agrākā līdzjūtība, emocionalitāte guļ kopā ar manu sirdi,
Kas atrodas salauzto siržu kapsētā
Kāds ir mērķis? Vai tikai mūsu sapņi, ko alkstam piepildīt? |
|
|
