| Es |
[Nov. 7th, 2005|08:41 pm] |
I daļa
Es asā un maigā
Cietsirdīgā un labestīgā
Noraidu priekšlikumu
Gaidot atbildību
Tu mani aizskar, es ieskrāpēju
Tu apvainojies, es pielabinos
Tu atkal saguris
Man nav pa prātam ar tevi ņemties
Ilgs klusums līdz es
Apvaicājos
Tu apvainojies vai nesaprašanā
Es pārvēršu to pasakā
Es pievelku un atgrūžu
Un vervēju atpakaļ
Tu atmet ar roku vai padodies
Un tā visu laiku
Mūsu nebeidzamais aplis
Līdz brīdim kad kāds
Neturpinās darbību!
II daļa
Es vēlos pakļauties tavam spēkam
Just tavas rokas, augumu un stāju
Tam jāiekļauj mani, jādod drošību un atbalstu
Vismaz lai nenokrītu
Lūdzu esi patstāvīgs, pārējo es...
Tava afrodite, tavs miers
Tavs patvērums, tavs atbalsts
Viss tikai tev ja vien tu spēj apvaldīt
Manu karotāj garu, kas mūžīgi ir bijis priekšplānā
Atlauz čaulu, lai varu būt maiga un rūpīga
Gādīga un laimīga, neko vairāk man nevajag!
Tikai izcīni šīs cīņas ar amazoni, kas mani mīt
Atbrīvo no dzelžainas atturēšanās un nopietnuma
Zinu ,ka nav pa spēkam šis uzdevums katram
Bet es nenervozēju par tevi, bet drīzāk par sevi
jo cik ilgi gan es izturēšu triecienus, bez atbalsta
vai es izdzisīšu ja tu man neatnāksi pakaļ? |
|
|
