* * *

6.12.07 00:05
Vai dieniņ, ka tik man būtu laika un spēka, kad pārbraukšu, izstāstīt, kā mums te iet ar to tepiķu tirdzniecību! Traks var palikt.
Bet Baku - to gan pateikšu jau tagad - ir vienkārši pārsteidzoša pilsēta! Satriecoša!
Es neatceros, kurš man te rakstīja, ka Baku nekā neesot.
Baku ir milzīga un tiešām labā nozīmē romantiska vecilsēta, un Širvanhana pils, kas ir aboslūtas harmonijas iemiesojums akmenī, un pilnīgi neticama 19.gs. beigu, 20.gs. sākuma apbūve - īstas arhitektūras pērles kaļkakmenī... Rīga nobāl (vienīgi Baku šī daļa nav tik liela, kā Rīgā). Un veikali - tur ir visas pasaules lielākie brendi, no kuriem Rīgā nav un nebūs neviena, un, ejot pa kādu no bulvāriem, īpaši tumsā, rodas sirreāla sajūta - tu nesaproti, kur atrodies - Milānā, Parīzē?
Un fantastiskie koki, cipreses torņu augstumā. Parki.
Un Kaspijas līcis, pie kura guļ pilsēta, un kalns ar memoriālu pret padomju režīmu bojā gājušajiem. Uzbraucām tur naktī - kādreiz bijis parks, tagad būtībā kapi... klusums, dziļi lejā uguņos pilsēta un jūra, tālumā nenormāli spoži deg naftas izstrādes izmešu gāžu liesmas... Lejā kāpjot apmaldāmies un atjēdzamies tādā kā strupceļā, kur pie kalna, jūras pusē, varētu teikt - alā - ieplakusi tāda kā kurmja mājiņa, kuras logs (neregulāras formas caurums) aizsegts ar lupatu, caur logu skan klusa mūzika un nāk neprātīgi kārdinoša ēdiena smarža, bet mazā kalna terase, ko varētu saukt par mājas pagalmu, piemētāta visneidojamākajiem sūdiem - vecām bļodām un spaiņiem, kaut kādiem minerālmēslu vai kaļķa maisiem, metāllūžņiem, katliem, lupatām, mēbeļu atliekām. Bet tikai nedaudz augstāk virs mums deg kritušajiem varoņiem veltītā mūžīgā uguns.

Nē, viss, man jābeidzm jāizguļas. par pārējo - kaut kad.
2 raksta piebildīšu

6.12.07 00:52
oj, šitais asatriecošais ustrumu kolorīts.
sēžu pelēkajā LV un apskaužu :)
piebilst

6.12.07 01:43
aiz tā lodziņa klusi dzied Muslims Magomajevs un no kalna jūs filmee aleksandrs Mišons
piebilst