- 27.8.03 21:59
- Palikusi viena, iztīrīju māju un aizbraucu uz V. sapirkt pārtiku atlikušajām dienām.
Svētku sajūta.
Vētras nav, bet vējš gan stiprs. Aizcilpoju līdz jūrai - jūra uzkāpusi krastā līdz kāpai, un balta līdz pat apvārsnim. Debesis mazliet biedējošas, drausmas - sarkanām un lillā svītrām pa visu pamali, bet austrumos gluži melnas.
Atnācu mājās - nav elektrības. Aha, - nodomāju, būdama pabailīga, - te tev nu bija omulīgais vakariņš vienatnē. Tomēr pēc brīža elektrība atkal parādījās - diemžēl, mana pieredze liecina, ka tas nebūs uz ilgu. Tālab visur jau drošības pēc saliku sveces.
Un vēl kārtējo reizi secināju, ka esmu histēriķe. Jo patiesībā - patiesībā! - šī vasara ir bijusi brīnišķīga. Ir tik daudz laimes mirkļu - arī tādu, kā šis - vienai klusajā mājā; vai tādu kā pirms brīža -pie jūras... un kopā ar labiem, labiem draugiem. Un pēc labi padarīta darba.
Pirms rakstīt gaudu vēstules, man vajadzētu pāršķirstīt savu dienasgrāmatu un paskaitīt, cik reizes esmu tur ierakstījusi:
es esmu lamīga
Un tie nav nekādi meli. Katru reizi, to rakstot, es tieši tā esmu jutusies. - 2 rakstapiebildīšu