- 7.3.03 08:37
- Man jāpieraksta, redzēju sapnī:
Viņa nāca no pilsētas lielas un bagātas. Un apmetās lauka vidū, pelēkā namiņā no locītā šīfera plāksnēm. Ar savu puiku, kurš nebija parasts.
Viņa kādreiz bijusi skaista.
Visu viņa bija pilsētā atstājusi, gan jaunību, darbu, gan lepnību savu.
Viņa daudz bija sista un meklēja mieru, ko cerības netraucē.
Lauka vidū vienmēr vējš plosījās, tas postīja namiņa jumtu un izpūta acis sausas un sarkanas.
Un skats pa mazajiem lodziņiem nebija gleznains.
Lielceļš veda gar lauku pāris kilometru no namiņa, un vienmēr visi brauca tam garām.
Viņš bija no klejojoša cirka trupas, vai drīzāk gan kumēdiņu rādītājs. Viņš iebrauca lauka vidū tikai apskatīt puiku, par kuru ļaudis teica, ka neesot tas parasts.
Viņš daudzām bij sitis un varbūt noguris drusku.
Viņi palika kopā, tas viss.
Tur nebija daudz, ko runāt. Viņa zināja, ka atkal tiks sista, un zināja viņš – ka sitīs. - 14 rakstapiebildīšu
- maya skukai
- 7.3.03 14:17
-
Bezvārdis
Zini, klausos Vilku vienaci un gribas uzdāvināt Tev. :) Juris Kronenbergs + Kristaps Grasis. Par to otro vēl tā, bet !pirmais! Nu Tu jau zini. :)Un kopā viņi ir labi. Un ir jāsmaida. Tieši mūzikas dēļ. Šovakar 20. 00 viņi esot Austrumu robežā.:))
- Vilks Vienacis mainījies
Viņš juta, ka viņš mainījies
Viņš nezināja kā
Viņš lāgā neatcerējās kā tas bija agrāk
Kāds viņa priekšā bija aizcirtis durvis
varbūt no trieciena šoka viņa ieskati
par maiņu bija mainījušies
Un līdz ar to viss pārējais:
sniegpārslas nekriat lejup
tās sniga augšup
pavasara putni pienesa kokus
izplaukušajām lapām
(nekas nebija kā agrāk)
un mākonis raudāja par
šķiršanos no pilieniem
un debess raudāja par mākoņu aiziešanu
Vilks Vienacis raudāja par to, ka labi zināja, ka neko nezina
Tikai to, ko zaudējis
Ka raugās uz pasauli neziņas acīm
Un viena no tām ir mēma
- Vilks viens
Kur, viņš domāja, ir izeja
no šīs vienacības, depresijas
[pat doma par seksu viņu nespēja uzbudināt]
Un viņš nolēma izdomāt vismaz 3 izejas
1. pa durvīm 2. pa logu 3. uz iekšu
1. un 2. viņš noraidīja
3. viņš nvērtēja kā visgrūtāko, bet vispareizāko
Bet naktī mēness dzirdēja viņa kaukšanu
un mēness lēnām atvēra savu vienīgo aci
Un gar Zemeslodi kāda komēta paslīdēja
garām šo vienīgo reizi
pirms pazušanas Universa tumsā
Un zvaigznes debesu velvē izskatījās
tieši t ā d a s šovienīgo reizi [tu arī]
Uz Vilku Vienaci no visurienes virzījās
viens vienīgs spēks:
Viņš ieraudzīja tukšumu
Viņš ieraudzīja visu - Vilks Vienacis atmiņā un valodā
"Tu, tu uzvarēji, tu izkusi uz manas mēles
Iestājās nakts un it viss bij nopietnība
Bij "pasaule" un "es"
Bij šļūkšana pa eskalatora margu
Bij smieklu baloži nu mūsu mutēm
dienas ar iesnām un vientulības akām
Kad pārnācām mājās ap desmitiem
nogūlāmies gultā tik cieši kopā, ka nākotne
kas iespeidusies starp musm
pazuda pavisam
Tad man bija palicis
tikai es pats un mans jaunaias kažoks
tas bija kļuvis par mazu
Un es jutu, ka paceļos gaisā,
augšup pa mākoņu blīgznām
pret sauli un tumsu
Bret kaut kur tuvumā bija iela
"sabiedrība visur tev seko"
Ceļš atpakaļ ir garš caur mežiem
kuros daži koki ir raķetes un citi savukārt
rakstāmgaldi ministrijās
Gan jau esamība pati prot
nosargāt savu sein -
valoda ir varens mierinātājs,
nelabojama naiviste rūdīta bendīte
Kur ir valoda?
Gramatikā, vārdnīcā, pareizrakstības mācībā?
Tavā sabotāžā prewt paša garīgo kūtrumu
valoda ir redzēšana
valoda ir trešā acs (otrā) - piebilst
- Re: maya skukai
- 7.3.03 17:06
-
Paldies:) Tikai nezinu vienaci vilku. Nezinu... Vispār Kronbergu sen neesmu lasījusi.
- piebilst