- 28.5.07 22:58
- Es šovakar uz ielas redzēju skaisti novecojušu sievieti. Viņa bija maza auguma, kalsna, ģērbusies tā skarbi, pelēkā džemperī un biskēs, pār plecu audekla soma, gaita jauneklīga, mati biezi un sirmi, saņemti paviršā copē, vaibstos kaut kas no Sūzenas Zontāgas. Viņa gāja taisni, bet varēja redzēt, ka dzērusi, mazliet saspringta, lai noturētu to taisno līniju. Un sejā, tuvāk ieskatoties, arī redzamas tāda pastāvīga, ilgstoša dzēruma pēdas. Jā, un visa džempera mugura nolipusi kaut kādiem siena gružiem vai sūnām.
- 4 rakstapiebildīšu
- 28.5.07 23:43
-
ja nebūtu tas dzērusi, būtu skaisti. ar to - skarbi.
kaut gan skaistums varētu būt skarbumā... un cik viņa ir līdz kaulam īsta... kaut gan tā no malas novēroti visi ir redzami patiesi. ar visu pietēlošanu īsti. un ar to arī skaisti.
eh, laikam sarunājos visu ko... :D - piebilst
- 29.5.07 00:17
-
šis ieraksts sākotnēji bija koments apriori ierakstam. man likās, ka ir kāda līdzība, lai gan situācjas pilnīgi atšķirīgas.
- piebilst
- 29.5.07 05:56
-
īsts - skarbs - nodzēries?
Man arī liekas, ka īsts ir tikai sliktais, bet kādēļ? - piebilst