* * *

6.5.07 08:04
Prof. Biezpientaure
Apzinos, ka klusēšana ir zelts, īpaši par šādām tēmām un vēl kontekstā ar viedokli, bet tā kā man nesen sāka krakšķēt celis, tad tomēr laikam varu piebilst: problēma ir apziņā, ka esi visvarens. Vari aizbraukt ar auto uz laukiem, ar lidmašīnu aizlidot kur zilons nav kakājis, ar dažām pirkstu kustībām samaksāt rēķinus vai nopirkt dāvanas. Nujā, apziņa ka tā ir labi režisēta ilūzija ir sāpīga. Vismaz es izsaucos - par ko ? Ne es sportists, ne pļundurs. Bet re, krakšķ un šim vienalga, par ko es sevi uzskatu. Laikam grib pateikt kaut ko, tikai vēl nesaprotu, ko tieši. Bet johaidī, salīdzinot ar patiešām slimiem cilvēkiem man klājas sasodīti labi un viss, kas man jādara, būtu priecāties par dzīvi un šo mirkli, kad mājinieki vēl guļ, un jau virst ūdens kafijai un man ir brīdis priekš sevis. Mūsu nemierīgajos laikos tas nav maz ! Nu labi, jaunībā man dikti patika Remarks, bet vienalga man nav par ko pīkstēt.
Iešu vārīt kafeju un apdomāt, ka neesmu visvarens, ka kļūdos un varu zaudēt prāvas.