vai - nebiedē mani. Man tu patīc - tapēc ar neribu lai tev ir slikti.
Izdari kaut ko tādu, kas tev no sirc patīk.... un garīgais pacelsies.
Man no bērnības patīk rakāties pa krāmu bodītēm - antikvariātiem. Vienu tādu es atklāju Āgenskalna tirgū.

Paldies, Tu man arī patīc:) Bet nu viss, es uzrakstīju šito vakarnakt, bet šodien ir cita diena, un laikam man tagad publiski jālūdz, lai mani neviens vairs nemierina. Paliek kauns:)

nu nekas - nokaunies nedaudz un uztin līdzjūtības uz ūsām vai ausīm. Kad būs nepieciešamība - varēsi notīt nost un lietot :)

Nu tu laikam labāk izproti Sviesta cibas depresīvos tīņus :))))

Jā, jā, es jau ar sāku gudrot, kā tikt pie melna fona:D

..ja destrukcija noved pie iznīcības, tad varbūt tā ir labāk?
..gadījumā, ja tā iznīcina nederīgo, lai netraucēti uz drupām radītu ko jaunu, vai tas ir slikti?

Nē, tas noteikti ir pat ļoti labi. Ja tikai tas nederīgais nebūtu es:)))

Tu.
Sāpīgi, protams.
Svarīga attieksme - kā uztver pašiznīcināšanos.

Man, piemēram, patīk. Kautkādsmazohisms izklausās, bet Dažreiz tas ir Nepieciešami. Vien jājūt robeža/sāpju sliexnis - cik daudz vari izturēt, lai nenobeigtos, ja vien tas nav mērķis:)