* * *

sīkumi visādi
9.8.03 11:23
Pirmoreiz šogad saodu rudeni. Vakarnakt saodu, ierodoties MT, un šodien no paša rīta. Tagad rudens smarža dievīgā jau saulē izgarojusi.
Skumstu, ka man nav dāliju, asteru un gladiolu. Pati vainīga.

Naktī liels vējš bija, un ozola zari dauzīja jumtu: bum, bum, bum.

32.kilometrā (es dzīvoju 33.ajā) atrasts nodurts jaunietis. Runā visādi. Man vislabāk patīk versija, ka puisis izmests no garāmbraucošas automašīnas.

Aizpagājušonakt kāds vizinājies ar Meža Veča motorolleri. MV to bija atstājis ārā, ar atslēgām. Visi (MV, Māsa un puika no bērnu nama, kurš pie viņiem palika pa nakti) to dzirdējuši, bet viens otram atzinušies tikai no rīta.

Romantika ir, dzīves sajūta ir, laime ir, viss ir - bet baigi dziļi iekšā.

Kā vienmēr - nespēju īsti priecāties ar to, ka esmu šeit, jo jau bēdājos, ka drīz jābrauc atpakaļ.

Jā, vakar Rīgā satikos ar Kendo. Gandrīz gads pagājis. Un bija tik labi, ka nesapratu, kāpēc nesatiekos ar viņu daudz biežāk. Kendo mani nemāca (vairs), un laikam tāpēc labi. Čau, Kendo.

Buča kungam noskūti mati un viņš izskatās pēc mistera Burbuļa.

Meža Vecis šonakt atkal redzējis sapni par sliktajiem taksometra šoferiem (visi viņa murgi ir par sliktajiem taksometra šoefriem): šoreiz tie pārvērtušies par milzu zirnekļiem, lēkājuši MV apkārt un skandējuši: "Nāve ir dzeja, nāve ir dzeja! Sāpes ir dzeja, sāpes ir dzeja!"
Diezgan banāli, es jau nu kautrētos kaut ko tādu sapņot, bet galu galā - tas taču ir tikai 9gadīgs Meža Vecis.
0 raksta piebildīšu