* * *

17.11.06 22:25
Prof. Biezpientaure
oi, jūtu līdzi. Radiniece ēd, man šķiet, sliktāk par savu suni. Kad pati bija slimnīcā un suns bija pie mums ar garu dienas režīma sarakstu, tad mēs to izlasot, ilgi zviedzām - nu, strādājosiem cilvēkiem nav laika sarīkot sunim "pēcpusdienas sapņošanu ar vilnas ķemmēšanu vismaz 20min.". Ķemmējām ik pa 3 dienām.

Suns jau ar untumiem - pasniedzu pusdienas, šī guļ un lūr caur pieri, tad esot jārunājas un daudz reizes jāpiedāvā. Es prasu - klau, vai Tev atnest mazo televizoru šiļaļis, lai lustīgaka ēšana ? Un šķīvi ledusskapī - kto ņe poel, tot opozdal. Nākamā ēdienreize - vokorā.

Un tās nedzīšanas, kasotne un kas vēl ne - nu jau divas vitamīnu kūres izdzertas, tad suns nav notupies 3x dienā, tad vēl kaut kas. Kur ir laiks sunim, ja ir bērni ? Suņus jau tikai pensionāri var turēt. Vai mākslinieki, kuri no rīta izdzer kapiju, tad iet uz parku špacierēt ar suni un vērot tipāžus.

Tāpēc esmu deklarējis - pilsētas dzīvoklī nekādu dzīvnieku, ne jau tāpēc ka nemīlu tos, bet negribu mocīt tos kā tie, kas izved pirms darba uz pāris minūtēm turpat pie mājas. Tie jau tikpat kā bērns, noņemšanās un arī naudas pa nopietnam.