* * *

8.11.06 12:57
Piebildīšu, ka man vispār skaistākās bērnības atmiņas par to, kā mēs ar mammu un sīci maucām jūrmalā no kāpas lejā. ar ragaviņām vai slēpēm, manis pēc kaut vai ar snovu - tur ir tas īstais skaistums - tas riktīgais. un kad tu trīsgadīgs dabū no mammas piku sejā un tad tevi kkur piecpadsmit minūtes drudžaini samīļo. (šitā man gandrīz vienīgā atmiņa no TIEM laikiem) vobšem piekāšu visus aristokrātus - "man labāk patīk cilvēki kā ziedkāposti" vai kā tur tai Vulfai bija.