- Vēl no vecām dienasgrāmatām
- 1.8.03 19:21
- 2 sarunas ar Meža Veci agrā bērnībā:
Šovakar aiz logiem grāva salūts. Puika pārbijās:
-Kas tur šauj?
-Neviens nešauj, cilvēkiem svētki, salūtu šauj.
-Svētki? Kādi svētki?
-Nu, piemēram, kādai rūpnīcai – dzimšanas diena.
-Kurai rūpnīcai?
-Varbūt rotaļlietu, lāčuku rūpnīcai.
-Un tad viņi nošāva vienu lāčūku?
x x x
-Kad es izaugšu, es būšu pantu rakstītājs, Es rakstīšu pie eglītes skaitāmos pantus. Bet es nerakstīšu tos pantus, ko Rainis, es citus rakstīšu. Kad es biju mammai vēderā, es daudz Raiņa pantus dzirdēju.
-Un, kad Tu izaugsi, sieviņa arī tev būs?
-Es nezinu. Es nezinu, vai man piedzims sieviņa.
-Tu esi puika un būsi vīrietis, tev nekas nevar piedzimt. Bērniņi dzimst tikai tantēm. Sieviņa tev pašam būs jādabū.
-Nu labi, es dabūšu sieviņu. Es aizbraukšu uz vienu zemnieku sētu, un tas zemnieks būs miris. Un es dabūšu viņa sieviņu, ielikšu mašīnā un atvedīšu šurp. - 3 rakstapiebildīšu
- 1.8.03 19:29
-
Pēdējā rindkopa gandrīz kā no Eminema poēzijas pasaules :)
- piebilst
- 1.8.03 19:32
-
Labi, labi, es arī vakar lasīju "Unu". Bet šinī gadījumā sieviņa ir domāta dzīva:) Vispār domu gājiens saprotams: bērns bija saklausījies pasakas, pasakās sieviņas ir zemniekiem, bet no dzīva zemnieka dabūt sieviņu nebūtu tik vienkārši.
- piebilst
- 1.8.03 19:53
-
Unu? Par to neko nezinu, man ir indeve atcerēties druskas no dziesmu tekstiem :)
- piebilst