- 13.9.06 13:53
- piezvanīju I. Viņš man taisījās nomaļus iesmērēt par grīdas dēļu cenu. es nesaprotu, kas tas ir - tiešām izskatos pēc tik stulbas? un tā izrunāšanās: es jau jums pa lēto.... vērtīgāk jau dot, nekā ņemt.
tagad saka - nē, nē, sarunāšot lētāk.
cik lētāk?
kas, viņš cenas nezina, namdaris skaitās?
un tādas neaizmirstuļu actiņas godīgā Karlsona sejā.
teicu, lai neko nepērk, pirms nesaskaņo ar mani cenu. palika domīgs.
teicu, man taču jāzina, cik maksā materiāli, cik darbs. palika vēl domīgāks.
šķiet, atkal nekas neiznāks mums ar to sētu.
un cik maksā viens zem spiediena impregnēts sētas stabs, apaļš, 10 cm diametrā, 165 cm garš?
noskaidrošu, nebaidieties. visu noskaidrošu.
tikai bēdīgi, ka viss tas jādara man.
upd. noskaidroju - stabs ir apmēram 3x lētāks, reāli. - 6 rakstapiebildīšu
- 13.9.06 14:02
-
Ai, nepamaldies tajā neaimirstuļactiņu mežā.
- piebilst
- 13.9.06 14:28
-
Ford Madox Brown
ak nu vai nu pirmo reizi tā. tā taču visu laiku notiek.
- piebilst
- 13.9.06 14:46
-
tur jau tā lieta, ka visu laiku. ar ko mēs esam TIK citādi?
- piebilst
- 13.9.06 15:00
-
Ford Madox Brown
es nesapratu, kuri ir citādi?
- piebilst
- 13.9.06 15:10
-
cilvēki citās zemēs.
nav, nu nav visur tā, ka jebkurā darījumā "pārdevējs" mēģina tevi kaut kā "uzmest".
jau pati šāda vārda ienākšana valodā par kaut ko liecina. - piebilst
- 13.9.06 15:28
-
Ford Madox Brown
ā, nu tas jā. man domāt, tā tomēr lielā mērā ir padomju pakalpojumu sfēras kultūra. tāpēc, ka pirms tam, kad katram bija skaidrs, kas pieder viņam, kas nē, viņam arī bija svarīgi saglabāt labo vārdu, jo cilvēki jau atceras. bet pēc kolektivizācijas, nu kam vairs bija inerese par to. un tagad tas turpinās.
Man dažkārt pat šķiet - nu, mīlīt, nu vai tad tu domā, ka es nakamreiz pie tevsi nākšu - nu nē taču! bet viņam po. ka tik šoreiz noraut, un tad nākamo čakarēt. un cilvēku jau daudz.. - piebilst