- 14.5.06 11:36
- Un arī šī diena aizritēs tāda pat bezsaturīga kā iepriekšējā. Jā, vakarā es iešu uz teātri, bet tas neko daudz nemaina. Sajūtas nav, nav dzīvošanas sajūtas. Tagad iziešu ārā, nopirkšu mammai puķes. Apsveikšu viņu, pakavēšos pusstundu, ne ilgāk. Mājās pagatavošu pusdienas. Palasīšu kaut ko. Laiku pa laikam skatīšos Cibā. Rītdiena mani sagūstīs atkal uz nedēļu. Piektdienas vakarā izspļaus pārgurušu un samocītu. Tādu, kura nedēļas nogalē grib tikai izgulēties, vairāk neko. Neko.
Varbūt, puķes nopirkušai, pasēdēt minūtes desmit uz soliņa parkā? Varbūt sanāk vismaz viens patiess un īsts brīdis. - 3 rakstapiebildīšu
- 14.5.06 22:20
-
Es ap 12 šodien sapratu, ka tūlīt izniekošu dienu, ļoti saspringu, paņēmu puiku un aizbraucu uz laukiem- piecas stundas zāģēju un stiepu uz uguskura vietu nokaltušos (un tos, kuri man nepatika) zarus ābelēm. Laiks bija brīnišķīgs, puika izkāpelējās, izskrējās, izmētāja akmeņus dīķī. Tagad iedzeru martini un man ir sajūta, kas tas ir godīgi nopelnīts. Tagad vēl vanna un tad, tad jau redzēs.
- piebilst